Koki teritorijas ierobežošanai un pagalma dailei – dārzkopja ieteikumi nekļūdīgai izvēlei

Visai bieži kokus cilvēki izvēlas stādīt tieši pie žoga, lai norobežotos no kaimiņiem un ar tiem aizsegtu skatu uz savu teritoriju. Ja vēlies stādīt kokus tieši šim nolūkam, arborists un dārzkopis Edgars Neilands iesaka vispirms painteresēties par noteikumiem. Ir pašvaldības, kurās ir noteikts pieļaujamais koku augstums, bet Rīgā šādu noteikumu nav. Vien jāņem vērā cilvēciskie faktori un jāatceras – ja koka daļa ar laiku sniegsies pāri robežai un būs jau kaimiņa teritorijā, tad zini – tam būs gan visas tiesības kokam zāģēt zarus, gan cienāties ar ražu, ja tas ir kāds augļu koks. Arborists skaidro, ka visai bieži nākas saskarties ar situācijām, kad jādomā, kā, nekaitēt kokam un pie viena arī netraucēt kaimiņam, ja koks jau raisa diskusijas kaimiņu starpā. Šāds iemesls esot visai biežs iemesls arī tiesu darbiem. Tāpēc izlemt, kādus kokus stādīt un kurā vietā, nav viegli. Un, ja ir šaubas par izvēli, kas varētu ietekmēt arī kaimiņu labsajūtu pagalmā, labāk aprunāties, pirms koks jau iestādīts un slieces pretī debesīm.

Pirms iegādājies konkrētus kokus, arborists ļoti rūpīgi iesaka apsvērt visus par un pret un atrast to piemērotāko stādu. Koks tomēr nav viengadīga puķe vai augs īslaicīgam periodam. Ļoti svarīgs aspekts ir koka izmērs – jāsaprot, kāds ir mērķis koka stādīšanai. Tikai zaļumam vai ar to vēlas ko aizsegt? Ja tā, tad kāds ir auga ieteicamais augstums, lai pagalms nepārvērstos par mūžamežu, neļaujot iespīdēt ne saules staram? Piemēram, lielāku lapu koku ieteicams stādīt mājas dienvidu pusē, lai vasaras karstajā laikā lapotne radītu mājai ēnu, tādējādi aiztaupot vajadzību pēc kondicionieriem, turpretim ziemas sezonā, kad lapas jau būs nobirušas, māju sildīs saules siltums. Arī šādas gudrības ieteicams pārdomāt un ņemt vērā, pirms stādi koku.