Pirmie soļi pretī jaunai mājai – svarīgākais par pamatu būvniecību  (8)

Kaut būtu viss tik vienkārši – ieej veikalā pie mājas pamatu stenda, izvēlies vienu no diviem variantiem, nopērc, noliec zemes pleķītī un pamati gatavi! Realitātē diemžēl (vai par laimi) viss ir krietni sarežģītāk, un no sākuma jāizvērtē, kurš pamatu veids tad būtu piemērotākais. Kā skaidro speciālisti, gan ģeoloģisko īpatnību, gan arī izmaksu ziņā Latvijā izplatītākie pamatu veidi ir:

Nav arī tik vienkārši viennozīmīgi pateikt par piemērotību – katrs gadījums ir individuāls. Taču galvenie faktori piemērotāko pamatu veidu izvēlē ir pati ēka – tās apjoms (ēka būs vienstāvu vai vairākstāvu, ēkas platība), ēkas arhitektoniskā sarežģītība, ēkas svars un grunts nestspēja. Protams, jāņem vērā arī būves ģeogrāfiskais novietojums un zemes reljefs, skaidro speciālisti.

Mazākai apbūvei, piemēram, saimniecības palīgēkām, populāri ir stabveida pamati, jo tie ir izbūvējami ātri, vienkārši un pašu spēkiem. Vienīgais būtiskais aspekts šādā situācijā, kad ēka "stāv uz kājām", ir grīdas siltināšanā, jo vējš un aukstums piekļūst ēkai no apakšas, tāpat arī gadījumā, ja ēkā ir ūdens padeve, un/vai kanalizācija, tad šis ir riskantais mezgls, kas būs jānosiltina īpaši rūpīgi, jo posms starp zemi un ieeju ēkas grīdā ir pakļauts sasalšanai. Vēl nozares speciālisti piemin, ka neizbēgami stabveida pamatu gadījumā būs jārēķinās ar aizsardzības pasākumiem pret grauzējiem. Šie divi iepriekš minētie riska faktori attiecas arī uz urbpāļu risinājumu.

Individuāli pasūtāmie putupolistirola jeb t.s. paliekošie veidņi (kas ir veidņi un siltinājums vienlaicīgi) arī ir laba izvēle. Šādi pamatu komplekti ir salīdzinoši ērti transportējami, tie ir viegli, ātri un vienkārši uzstādāmi. Vienīgi jāņem vērā paredzētās būves atrašanās vieta ģeogrāfiski – attālums un piegādes laiks no tuvākās betona ražotnes, jo betona apjoms šādos gadījumos ir tāds, kas jāpiegādā ar betonvedēju, un ar vēl vienu auto – betona sūkni.

Pagrabs ir noderīga lieta, taču jāņem vērā, ka tas prasīs ievērojamas papildu rūpes – hidroizolāciju, arī pastiprinātu vēdināšanu (ja pagrabs atrodas zem dzīvojamās ēkas) u.c., tāpēc pirms šāda lēmuma rūpīgi jāapdomā, vai pagrabs tiks izmantots pilnvērtīgi, regulāri un vai ieguvums būs tā vērts.

Attiecībā par senāka gadagājuma ēkām – ir izplatīts lentveida pamatu veids bez pagraba, kur starp grīdu un zemi ir tukšums, kas ventilējas pa atverēm cokolā. Šādi mājas būvēja agrāk, kad privātai apbūvei nebija pieejama betonēšana un bija ļoti ierobežota materiālu pieejamība.

Runājot par metāla urbpāļiem, tas ir efektīvs risinājums viegla un neliela izmēra ēkām, piemēram, brīvdienu, dārza mājām u.tml., vai arī vietās ar problemātisku grunti (kūdra, māls). Taču arī šajā izvēlē, lai noteiktu nepieciešamo pāļu garumu un to nestspēju, nepieciešama ģeoloģiskā izpēte.

Pirms katras nopietnākās ēkas būves (neskaitot palīgēkas) nozares pārstāvis silti iesaka nepažēlot naudu un veikt ģeoloģisko izpēti – urbumu, lai pārliecinātos par grunts sastāvu. Kādam šis sagatavošanās posms šķitīs lieka naudas izmešana, bet kā rāda pieredze, tas atmaksājas jau projektēšanas gaitā. Ēka tiek projektēta konkrētās vietas reālajai grunts nestspējai un netiek rēķinātas pārāk lielas (liekas rezerves), attiecīgi paredzot vienkāršākas/vieglākas konstrukcijas gadījumus, tādējādi arī samazinās būvniecības izmaksas. Un vēl – ģeoloģiskā izpēte ļauj izvairīties no kļūdām un neparedzētām situācijām/problēmām jau būvniecības gaitā, ja izrādās, ka grunts sastāvs un nestspēja ir sliktāka, nekā paredzēts.

Šeit būvniecības nozares speciālisti piemin situāciju, kad privātmājai izvēlētajā vietā grunts izrādījās tāda, ka ēkas viena daļa stāv uz normālas, nesošas grunts, bet ēkas otra puse karājās uz kūdras slāņa. Tā kā ģeoloģiskā izpēte tika veikta un šis apstāklis bija zināms jau iepriekš, tas tika atrisināts jau projektēšanas gaitā un problēmas neradīja. Taču varam vien minēt, cik izmaksātu novērst šādu problēmsituāciju, ja ģeoloģiskās izpētes nebūtu un šāda kūdras esamība atklātos brīdī, kad ēka jau ir uzbūvēta. Pamatus nedrīkst novērtēt par zemu, atgādina būvniecības jomas speciālisti.

Laiks skrien vēja spārniem un arī piemērotāko laiku mājas pamatu izveidei var nokavēt, jo būvnieks iesaka vadīties pēc rekomendācijām un Latvijas klimatiskajos apstākļos šo darbu ieplānot izdarīt no maija līdz septembrim, oktobrim, kad ir silts un sauss laiks (ja vien lietus negāž nedēļām ilgi un būvbedre nav pārvērtusies dubļu vannā). Rekomendētajā sezonā grunts ir sausa un gruntsūdeņiem ir zemākais līmenis, tādējādi ir iespējams izvairīties no to atsūknēšanas, ietaupot laiku un arī izmaksas.

Pamatu dziļums ir atkarīgs no diviem faktoriem:
a) grunts nestspēja, uz kā pamata tiek veikti konstruktīvie aprēķini;
b) sasalšanas punkts, kura dziļumu nosaka projektētājs, ņemot vērā konkrēto reģionu, bet caurmērā tas ir 1,20 m dziļums.

Kā jau katram nozares speciālistam, arī būvniekiem savā darba praksē nācies redzēt dažādas situācijas, tai skaitā kļūdas, ko cilvēki pieļāvuši informācijas vai zināšanu trūkuma dēļ. Kā vienu no izplatītākajām kļūdām speciālists min jau pieminētās ģeoloģiskās izpētes neveikšanu. Tas gan attiecas uz nelieliem būvniecības gadījumiem, jo nopietnākiem projektiem ģeoloģiskā izpēte ir obligāta prasība, no kuras izvairīties nemaz nevar.

Vēl kāda nianse, kurai vērsta uzmanība – bieži ir gadījumi, kad pats būvētājs (privātpersona, kas būvē saviem spēkiem), meistari, nolīgtā būvbrigāde un reizēm pat arī būvdarbu vadītāji sāk veikt optimizāciju, kas ietver atkāpes no paredzētajām tehnoloģijām un projekta. Šādas situācijas tomēr nevajadzētu pieļaut.

Visai bieži mājas pamatu izveidē tiek izvēlēti lēti, nekvalitatīvi vai neatbilstoši celtniecības materiāli. Piemēram, betonēšanas darbiem izvēlēts betons bez atbilstības dokumentiem. Visai izplatīta kļūda ir nepareiza pamatu hidroizolēšana un siltināšana, kas ir jau atsevišķs temats.

Lai vai cik pieredzējuši mēs katrs pats būtu, būvējot pamatus pašu spēkiem, šaubu un/vai nezināšanas gadījumos nepieaicinot zinošu speciālistu un nepakonsultējoties, var rasties krietni sarežģījumi. Labāk lieku reizi pārjautāt, noskaidrot, nekā pēc laika nožēlot neizdarīto.

Nozares speciālisti lauž arī kādu novecojušu mītu – pēc pamatu nostādināšanas jeb procesa, kad pēc pamatu ielikšanas tiem ļauj nosēsties, būvniecību turpina tikai nākamajā sezonā. Jāatzīst, ka padomju gados šādai rīcībai bija pamatojums, jo tā laika celtniecības tehnoloģija atšķīrās no mūsdienu pieejas. Piemēram, ja padomju gados mazas koka vasarnīcas būvniecībai tika ielikti dzelzsbetona pamatu bloki, kas bija paredzēti piecu stāvu blokmājām, tad loģiski, ka pašu pamatu bloku svars ir tāds, ka tiem patiešām ir jānosēžas. Taču mūsdienās, kad katras ēkas būvniecībai ir individuāla pieeja un konkrēti veikti aprēķini, šādai pamatu nostādināšanai vairs nav nozīmes, kaut vai tāpēc, ka slodzes un pamatu nestspēja ir rēķināta visai ēkai kopumā, līdz ar to, tikai paši pamati ar savu pašsvaru – bez ēkas – īsti nemaz nevar nosēsties, būvniecības pamatu likšanu rezumē speciālisti.