Vieta. Telpa, kurā ābolus glabās, jāiztīra un jādezinficē. Jānodrošina, lai telpā nespēj iekļūt grauzēji. Tad, izmantojot nakts stundas, tajā pakāpeniski pazemina gaisa temperatūru, nepārsniedzot +10 oC robežu.
Tara. Tai jābūt salabotai, tīrai un dezinficētai. Jāaprēķina, cik liela būs raža, vai nevajadzēs nodrošināt papildu taru. Mazā tara. Savlaicīgi jānodrošina ābolu lasāmie maisi vai tvertnes, skalu grozi, plastmasas spaiņi.
Mitrums. Būtiski uzglabāšanai paredzētos ābolus vākt sausus, bez lieka pilienveida mitruma. Vākšanu nedrīkst uzsākt, kamēr nav nožuvusi rīta rasa.
Piemērotākais vākšanas laiks. Vislabāk, ja diena ir saulaina, bez vēja. Ja ir bijusi salna, ābolus var sākt vākt, kad tie atkal kaut nedaudz sasiluši, vākšanu sākot saules pusē.
Darba drošība. Īpaši svarīgs nosacījums, ja ābeles ir lielāka auguma. Pārliecinies par kāpņu savienojumiem un pakāpieniem, lai tie būtu droši fiksējami un neslīdētu. Nekad nemēģini, atrodoties uz pēdējā pakāpiena, vēl uz pirkstgaliem sniegties pēc āboliem. Grūti aizsniedzamiem zariem izmanto garā kātā stiprināmos savācējtīkliņus vai groziņus.
Kādus ābolus vākt? Uzglabāšanai vāc tikai lielākos, labi krāsotos un, galvenais, pilnīgi veselos ābolus. Visus kaitēkļu bojātos, putnu ieknābtos, mazos un zaļos nekad neved uz noliktavu, ja nav paredzēta to pārstrāde tuvāko 3-4 dienu laikā. Tādus labāk nogādāt komposta kaudzē.
Kā vākt ābolus? Ābolus vāc ar cimdiem (plāniem, bez reljefa). Ābolu aptver ar pirkstiem, it kā ieliekot saujā, un kātiņu lauž pretējā virzienā, lai tas labi lūzt. Nekādā gadījumā nedrīkst ābolā ieķerties ar visiem 5 pirkstu galiem un raut ar spēku uz savu pusi. Rezultātā uz ābola noteikti paliks pirkstu iespiedumi, kas brūnēs un bojāsies. Tā tiks norauts arī augļa zariņš.
Daudzums. Cik daudz ābolus vākt svaigam patēriņam? Maksimālais ābolu daudzums, ko cilvēks svaigā veidā var apēst mēneša laikā, ir viena standarta kaste ar āboliem – aptuveni 20-25 kg, ne vairāk.
Ābolu gatavība. Novācot ābolus par agru, tajos būs mazāk cukura, nebūs tik izteikta raksturīgā garša, dažkārt arī nepietiekams krāsojums, kas var veidoties teju vai pēdējā nedēļā pirms sasniegta gatavība. Par agru vākti, tie vēl nebūs izskatīgi un garšīgi, laikā vākti – priecēs līdz janvārim, bet, ja ir sākuši krist zemē, būs izlietojami labi ja vien pāris mēnešus kā rudens āboli. Savukārt vākšanu nokavējot, ļoti būtiski tiek ietekmēta ābolu uzglabāšanās spēja. Šajā ziņā ļoti cimperlīga ir, piemēram, populārā ābolu šķirne 'Auksis'.
Gatavības noteikšanas veidi. Pats vienkāršākais ir sekot līdzi, kādi āboli nobirst no koka – ja pirmie birst veselie āboli, tas ir signāls, ka āboli nogatavojas, un laiks tos novākt. Savukārt ziemas šķirnes dažkārt var nebirt vispār. Var sekot līdzi nokrāsošanās procesam ābolu sēklotnē. Negataviem āboliem sēklas ir pilnīgi gaišā krāsā. Kad sākas to brūnēšanas process, ir laiks ābolu novākšanai. Pilnīgi brūnas sēklas jau liecina par ābolu pilngatavību un tādi vairs nebūs ilgi uzglabājami.
Precīzāki dati gūstami, iegādājoties joda cietes testus. Ar tiem rīkojas šādi – ābolu pārgriež uz pusēm un uz tām uzpilina joda šķīdumu. Kamēr vēl ābolos ir maz cukura un vairāk cietes, āboli krāsosies ļoti tumši un otrādi, jo vairāk āboli būs tuvu gatavībai, jo mazāk no to virsmas iekrāsosies tumšāki. Ar laiku šis paņēmiens ļaus katrai šķirnei dārzā precīzi izstrādāt optimālo novākšanas laiku.
Ievēro! Vispirms novāc veselos un tikai tad slimos ābolus. Vienlaicīgi šo darbu var veikt tikai tad, ja ābolus uzreiz pārstrādā, piemēram, izspiežot sulā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
