Foto: Shutterstock
Lietas. Ar tām mēs piepildām savus mājokļus, tās izmantojam ikdienā, tās ir mūsu draugi un palīgi – vai arī, kas nereti notiek, – pēkšņi attopamies lietu ielenkumā vai pat nonākam to gūstā. Mums, kas nākam no ģimenēm, kuru locekļi pārcietuši karu un trūkumu, lietu krāšana ir normāla ikdienas sastāvdaļa, mēs krājam pat neaizdomājoties – burciņas, maisiņus, aukliņas un smuku ietinamo papīru.

Teju katrā mājā ir maisiņš, kurā salikt maisiņus. Skapī, vēl pensijā aizejot, mājo smukā pamatskolas izlaiduma kleita, pirmās džīnas (kurās nevaram ielīst visus beidzamos divdesmit astoņus gadus), siltie džemperi un slēpošanas bikses, savukārt sekciju rotājušās servīzes, porcelāna un stikla suvenīrzvēriņi mūsdienās pārceļojuši uz plauktu dziļumiem un gaida labākus laikus.

Par lietu uzkundzēšanos lielākoties prātojam, vērojot citus. Taču teju katram no mums mājās ir lietas, kuras godīgāk būtu saukt par krāmiem. Turklāt pastāv fenomens – gandrīz katra lieta ar laiku kļūst par krāmu. Un teju katram no mums ir attaisnojošs iemesls, kāpēc mūsmāju krāmi ir noderīgāki par tiem, kurus redzam citu mājās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!