Kā zināt, ka saimnieks kaķim ir svarīgs  (1)

Reizēm par murrātājiem gribas teikt, ka saimnieks viņam nemaz nav vajadzīgs un ka patiesībā cilvēks dzīvo pie kaķa, nevis kaķis pie cilvēka. Jā, kaķi tik tiešām ir diezgan neatkarīgi, bet tas nenozīmē, ka ar viņiem nevar sadraudzēties. Tieši pretēji – veiksmīgas komunikācijas rezultātā kaķis saimniekam būs kā "aste", kas seko ik uz soļa.

Jāpiebilst, ka daudz ko ietekmē arī piederība konkrētai šķirnei. Par dažādām kaķu šķirnēm var lasīt šeit.

Lai saprastu, ka saimnieks kaķim ir svarīgs, vērā jāņem galvenokārt kaķa ķermeņa valoda un uzvedība, jo no ņaudēšanas neko daudz nevarēs saprast. Tāpēc, lūk, vairākas pazīmes, kas liecina par pieķeršanos!

Vērties kaķa acīs, nenovēršot skatienu, nudien nevajadzētu. Taču, ja redzi, ka mīlulis lēnām aizver un atver acis, tad zini – tā tiek saukta arī par "kaķa buču". Tā ir mīļuma un pieķeršanās, un uzticības pazīme. Saimnieks to var pat izmēģināt pats, skatoties kaķim acīs, lēnām pieverot un atverot savas acis un vērojot, vai kaķis atbild ar to pašu.

Kaķene savus mazuļus laiza ne tikai tāpēc, ka tie varētu būt netīri, bet arī tāpēc, lai izveidotu ciešāku saikni. Ja kaķis to pašu dara ar tevi, piemēram, laiza roku, tu, ticams, esi iekļauts viņas tuvāko cilvēku lokā. Var arī būt tā, ka tādējādi mīlulis gūst varu pār tevi, bet, būsim godīgi, kurš gan negribētu pakļauties mīļam spalvu kamoliņam?

Arī tās varetu dēvēt par sava veida bučām, proti, reizes, kad kaķis ar savu galvu pieglaužas saimnieka pierei vai citām ķermeņa daļām, var uztvert kā saimnieka pakļaušanu un teritorijas iezīmēšanu. Taču tikpat labi tas nozīmē, ka kaķis atpazīst savus cilvēkus, kuriem ir pieķēries un kuriem uzticas.

Varētu šķist, ka kaķis brīžiem ir pārāk uzbāzīgs. Vai tiešām vajadzētu maisīties pa kājām, tikko saimnieks ir izkāpis no gultas un dodas uz virtuvi? Tā taču var mīlulim uzkāpt! Taču arī tā ir viena no pieķeršanās pazīmēm. Tiesa, pavisam citādi ir tad, ja kaķis ir izsalcis un tāpēc uzstājīgi seko saimniekam, pieprasot un atgādinot par savu...

Domājams, daudzi saimnieki jau zina, kas ir "dāvaniņas". Mazs grauzējs, nomedītā putna spalva vai pat viss upuris... Jā, kaķis nāks padižoties saimniekam ar savu lomu, tāpēc var gadīties, ka kādā dienā uz lieveņa mīlulis atstājis pārsteigumu. Nevajadzētu murrātāju par to sodīt, jo tas ir kaķa dabā. Vai gan viņš ir vainīgs, ka tev nepatīk viņa dāvana?

Kamēr daži kaķi izvēlēsies turpināt gulēt gultā vai iecienītākajā plauktā skapī, citi kaķi dzirdēs, ka tu esi piebraucis pie mājas vai izgājis no lifta, un steigsies pie durvīm tevi sagaidīt. Ir taču patīkami, ka tevi kāds mājās sagaida, nevis izvēlas ignorēt vai nedzirdēt, ka esi pārnācis, vai ne? Kaķi tik tiešām atpazīst, kurš no gājējiem ir saimnieks, bet kurš nav. Jāatceras, ka kaķa dzirde ir daudz spēcīgāka un niansētāka nekā cilvēkam, tāpēc arī dzīvnieks var sadzirdēt to, kas mūsu ausīm paliek apslēpts.

Savvaļā tas tiek uzskatīts par vienu no atklātākajiem žestiem. Ja kaķis var gulēt uz muguras un rādīt savu vēderiņu, to noteikti var tulkot kā uzticības pazīmi. Vēders ir ļoti jutīga kaķa ķermeņa daļa, ko, atklātu savvaļā, var viegli ievainot. Taču mājas apstākļos, domājams, nekas slikts murrātājam nenotiks.

Ja kaķa aste ir lepni izslieta gaisā vai tās galiņš ir ielocījies un veido tādu kā jautājuma zīmi, bažām nav pamata, un kaķis tajā brīdī ir visai priecīgi noskaņots. Var gadīties, ka drīz vien sāksies aizraujošas spēles. Kaķis, kura aste nav nolaista, bet ir pacelta, pārsvarā būs pozitīvi noskaņots un apmierināts.