Neņemt nevienu galvā: kāpēc būtu vērts dzīvot kā kaķim

Gan tos, kuri ikdienā rūpējas par kaķi, gan arī tos, kam doma par mājdzīvnieku nav aktuāla, savā ziņā tomēr varētu saistīt kaķa dzīves filozofija. Izrādās, par to pat ir sarakstīta grāmata! Franču autors Stefans Garnjē sarakstījis grāmatu "Domā kā kaķis", kas tapusi, pamatojoties uz novērojumiem viņa paša ikdienā ar četrkājaino draugu, kaķi Zigiju. Varētu domāt, ka kaķa dzīve ir viena liela bezrūpība, vai ne? Taču autors Garnjē saskatījis vairākas cilvēka dzīvē noderīgas īpašības, kas pavisam noteikti piemīt kaķim un pēc kurām vajadzētu tiekties.

Kas bijis – bijis, vai ne? Ir lietas, sajūtas, cilvēki, kuri ar laiku pazūd. Kaut ko izdarīji nepareizi? Kāpēc gan lai par to būtu jāpārdzīvo stundām, dienām vai pat mēnešiem ilgi? Kaķis taču nepārdomā katru savu blēņu, ko paveicis. Attiecīgajā mirklī šī darbība viņam, iespējams, šķita ārkārtīgi loģiska un pat nepieciešama, gluži kā mums, cilvēkiem, kad prātā ienāk kāda ideja vai uz mēles ir kāds asāks vārds. Ja reiz tas padarīts vai pateikts, var piezagties nožēla vai vainas apziņa. Taču tai nevajadzētu ļaut pārņemt domas un pat dzīvi.

Iespējams, tāpēc, ka kaķi neiespringst uz lietām un notikumiem, ko vairs nevar ietekmēt, mīluļi spēj dzīvi izbaudīt pilnībā. Tā vietā, lai satrauktos par pagātni, kaķi tiecas izbaudīt mirkli, vai tas būtu gards kumoss barības, vai gulēšana saules pleķītī, kas iespīd istabā. Dzīvot mirklī un nešaustīt sevi par to, kas reiz bijis – vai tad to nebūtu vērts iemācīties?

Un nebūt nav tā, ka kaķi savā dzīvē neko grūtu nav piedzīvojuši. Daudzi mīluļi reiz mituši pagalmā, pagrabā, uz ielas, taču, nonākot jaunās, siltās mājās, vai tad viņi joprojām domā par to, kā bija toreiz? Ticams, ka nē. Kāpēc gan lai to darītu?