Septiņus labus draugus jeb suņu šķirnes, kas būs pielāgoti dzīvei ģimenēs ar bērniem, apkopojis portāls "Animal". Kinologa Leona Markelova ieteiktās piecas suņu šķirnes, kas labi sapratīsies ar bērniem, atradīsi šeit. Tiesa, viņš topā iekļāvis, viņaprāt, atbilstošākās, tostarp mopsi. Speciālists gan uzreiz iebilst pret formulējumu "mīl", jo suņi gan vairāk bērnus paciešot un "mīl" būšot teikts par spēcīgu.
Vai vispār tev nepieciešams suns
Ja tavs bērns ir lūdzis vai pats esi izdomājis, ka jāiegādājas suns, pārliecinies, vai šim nopietnajam solim gatavi ir visi ģimenes locekļi. Neaizmirsti, ka pat pusaudzis diezin vai uzņemsies 100 procentu rūpes par dzīvnieku. Turklāt bērnam nāksies izskaidrot pareizas uzvedības noteikumus ar suni un kā par to rūpēties.
Jaunāka vecuma bērnus, starp citu, palīdzēs pamācīt arī datorspēles. Īpaši efektīvas tās ir, ja tavs bērns ir vecumā no pieciem līdz 10 gadiem. Tās palīdzēs paskaidrot, kādus pienākumus bērnam būs jāpilda. Vairums šādu spēļu piemēroti apraksta dzīvi pēc mājdzīvnieka ienākšanas mājās: par tā barošanu, pastaigām, mazgāšanu, ķemmēšanu utt.
Tev kā pieaugušajam ir jāapdomā, vai spēsi nodrošināt:
- Veterinārārsta apmeklējumus. Sunim būs nepieciešams veikt potes, regulāri vest uz pārbaudēm, attārpot, atblusot. Ja to nedarīsi, dzīvnieks kļūs bērnam bīstams un var viņu inficēt, piemēram, ar helmintozi.
- Labu barošanu. Mājdzīvnieka veselība ir atkarīga no tā, ko viņš ēd. Bet ja suns saslimst, viņam būs nepieciešama speciāla barība.
- Dresūru. Ar jebkuru dzīvnieku ir jānodarbojas. Jā, kaut kādas komandas bērns var sunim iemācīt arī patstāvīgi, bet suns ir jāaudzina speciālistam. Citādāk tev var izaugt histērisks dzīvnieks, kurš neklausa ne tevi, ne tavu bērnu.
- Regulāras pastaigas. Pat ja pusaudzis apsola staigāt ar suni, viņš to nedarīs katru dienu. Citiem ģimenes locekļiem arī ir jābūt gataviem daļēji uzņemties šo pienākumu.
Vai tevi šie noteikumi apmierina? Tad ir laiks izvēlēties piemērotāko šķirni, kuri labi sapratīsies ar bērniem.
Lūk, labākais suņu šķirņu septiņnieks jeb kuri būs labi draugi arī bērnam!
Otro vietu ieņem pūdeļi. Viņi ir rotaļīgi, jautri, draudzīgi un apķērīgi, gudri. Tāpat viņus ir viegli apmācīt, un pūdeļi pacietīgi klausa komandām. Tiesa, pūdeļiem ir nepieciešamas biežas pastaigas svaigā gaisā un aktīvas spēles. Pūdeļu labākās īpašības plašāk iepazīsti šeit.
Trešajā vietā ir angļu buldogi un franču buldogi. Šie ir ne tikai mazo šķirņu suņi, bet vēl viņi it ļoti mierīgi. No šo sugu mīļdzīvniekiem var gaidīt visai maz trakulīgu nedarbu. Buldogi bērnus nevis mīl, bet pacieš, uzskatot, ka mazākiem darīt pāri nedrīkst. Ja vēlies šķirni, kas neprasa īpašu uzmanību, tad tie ir šie buldogi. "Cilvēka aste" – tā mēdz izteikties par buldodziņiem, plašāku šķirnes aprakstu meklēt te.
Ceturtajā vietā ir kokerspanieli. Viņi otrajā vietā nav tikai tāpēc, ka ar viņiem nepieciešams ļoti daudz staigāt ārā, jo šī tomēr ir medību šķirne, nevis tikai biedrs. Bet šis "trūkums" kompensējas: šie suņi praktiski nerej, ir ļoti maigi un nedalīti mīl visus savus saimniekus. Tā, kā cilvēku mīl spanieli, droši vien, nemīl neviena cita suņu šķirne. Par "kokerīšiem" vairāk lasi šajā rakstiņā.
Piekto vietu kinologi iedalījuši bīgliem. Viņi ir komunikabli, rotaļīgi, aktīvi. Bērnu pastaigas laikā "nokausē" tā, ka pēc tam vairs nebūs spēka darīt palaidnības. Bīgls viegli atradīs savstarpējo sapratni ar jebkuru ģimenes locekli, jo viņš ir ļoti gudrs un mīlīgs. Bet šai šķirnei piemīt arī viens trūkums – suņi bieži un skaļi rej. Kas ir bīgls? Iepazīsti šo jauko suņu šķirni te.
Sestajā vietā ierindojas Kane korso. Šie lielie suņi sevi nespēj iedomāties bez ģimenes. Viņi ir kompanjoni šī vārda vislabākajā nozīmē. Ļoti uzticīgi un gatavi sevi ziedot, ja saimniekam draudēs briesmas. Par šo skaistuli, kura dzimtene ir Itālija, plašāk lasi šeit.
Septīto, mūsu topa pēdējo vietu, ieņem Velsas korgiji. Šis amizantais sunītis ir aktīvs, komunikabls un ļoti pozitīvs. Tas ir neliels, bet vienlaikus spēcīgs un nepieciešamības gadījumā var arī saimnieku aizstāvēt. Vienmēr cenšas pasargāt ģimenes vismazākos locekļus. Liels suns mazā augumiņā – šeit lasi Fēras saimnieces stāstu par šo amizanto suņu šķirni.
Iegādājoties suni ar domu, ka bērns būs tā īpašnieks, orientējies nevis uz šķirnes vizuālo izskatu, bet, kā šis suns uzvedas ģimenē. Un neaizmirsti, lai ko nerunātu par krancīšiem un viņu uzticību saimniekam, jo tīršķirnes suņu raksturs veidojas no paaudzes paaudzē un joprojām šie suņi tiek uzskatīti par drošākiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
