Visi labi saprot, ka lielāks ātrums, ko izmanto dzīvnieki, ir glābšanās līdzeklis no medniekiem, kā arī veiksmīga medījuma ierocis. Bet uz mūsu planētas mīt gana daudz dzīvu radību, kuriem liels kustēšanās ātrums ir neaizsniedzams mērķis, jā, un patiesībā tas šiem dzīvnieciņiem nemaz īpaši arī nav nepieciešams.
Šoreiz aplūkosim dzīvniekus, uz kuriem vārda vistiešākajā nozīmē var attiecināt klasisko teicienu: "Ko velcies kā gliemezis!".
Dzīvesveids, apdzīvotās teritorijas apstākļi, īpatnības ķermeņa uzbūvē daudziem dzīvniekiem neļauj izmantot ātrumu. Un viņiem arī tāpat dzīvojas neslikti, jo daudzu gadsimtu evolūcijā tie ir izstrādājuši savu taktiku, kas ļauj izdzīvot sūrajā savvaļas dabas pasaulē. Kas ir šie dzīvnieki? Vislēnākos "gliemežus" apkopojis portāls "Zoopicture".
Gliemezis
Interesants fakts: izrādās, ka gliemezim gļotas ir neieciešamas, lai ar tām varētu piestiprināties, lienot pa vertikālu virsmu. Kad gliemezis lien pa horizontālu virsmu, tas neizmanto gļotas, lai gan izdala tās: kustoties horizontāli, izmanto noteiktas "savu kāju" daļas, tieši tāpat kā kāpuri. Šādi kustoties, berze ir ievērojami mazāka.
Trīspirkstu sliņķis
Vērts atzīmēt, ka sliņķis nevar pārvietoties par sauszemi, atspiežoties uz ķepām, kā to dara visi citi dzīvnieki, jo viņa nagi ir pārāk gari. Viņam nākas vilkt ķermeņa aizmugurējo daļu, ar priekšējām ķepām pieķeroties pie virsmas. Un sanāk, ka sliņķis burtiski lien uz vēdera, tādēļ arī viņa kustības ātrums nepavisam nav nekāds pārsteigums.
Bruņurupucis
Bet lielie jūras un sauszemes bruņurupuči patiešām ir ļoti lēnīgi un pilntiesīgi ieņem trešo vietu starp gausākajiem dzīvniekiem. Viņu lielais izmērs un ķermeņa uzbūve neļauj attīstīt lielu ātrumu, tieši tāpēc tie ir tik lēnīgi un neveikli. Tad, lūk, šo gigantu ātrums, kuri dzīvo uz sauszemes un okeāna ūdeņos, vidēji ir 700-900 m/h.
Grenlandes polārā haizivs
Dzīvojot tik aukstos ūdeņos, gribi vai negribi nākas krāt un sargāt enerģiju un siltumu, tieši tāpēc tā ir spiesta kustēties tik lēni. Dažreiz pat rodas priekšstats, ka tā iemigusi peldot. Šīs haizivs ātrums ir vien 1,5 km/h – un ne vairāk. Šī haizivs barojas ar roņiem, kuru ātrums ir ievērojami lielāks, bet šajā gadījumā ātrums tai nav nepieciešams, jo haizivs roņiem piezogas naktī, kad tie guļ.
Lauku pele
Lauku pele ir mazs grauzējs, kura ķermeņa garums ir vien aptuveni 12 centimetri. Lai gan lauku pele ir lunkana būtne, kas spējīga ielīst jebkurā caurumā, bet ātrums viņai gan nav no lielākajiem – 4–7 km/h, bet, neraugoties uz šo mazo ātrumu, viņai izdodas aizbēgt no saviem potenciālajiem ienaidniekiem, kuri viņai ir vairāk nekā pietiekami. Protams, dažreiz arī neizdodas…
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
