"Lielākā daļa suņu mīļu, sākot stāstu par to, kādēļ iegādājušies suni, ar lepnumu atzīst, ka dzīvnieku gribējuši jau no mazotnes," stāsta Elizabete, kamēr par vietu viņas klēpī cīnās divas radībiņas. "Es varētu pievienoties, bet šī vēlme un apziņa pie manis atnāca pavisam neparastā brīdī. Līdz septiņu gadu vecumam es biju redzējusi, kā manā acu priekšā kaimiņu suns sakož vecmammu, vēlāk cits suns sakož omas sētas sargu un arī mani pašu reiz sakoda suns."
Viņa stāsta, ka teorētiski pēc visa piedzīvotā viņai vajadzētu baidīties no suņiem, taču pēc šiem atgadījumiem viņas vēlme kļūt par suņa īpašnieci kļuva tikai stiprāka. "Nezinu, kā to skaidrotu psihologi, bet tagad varu teikt, ka tā bija labākā transformācija pēc tik daudz nepatīkamiem starpgadījumiem ar suņiem, jo šobrīd mani katru rītu modina un pēc darba mājās sagaida divi mīluļi – vienmēr priecīgā un mīlošā Bora un jaunais mājas priekšnieks Boss."