Gigantiskie ziloņķiploki – ar ko tie īpaši un kā audzēt specifisko garšaugu  (1)

Informāciju par ziloņķiplokiem (mamut­ķiplokiem) var izlasīt internetā, jo ar to audzēšanu aizrāvušies Amerikā un Anglijā. Meklētājā jāieraksta Elephant garlic vai latīniskais nosaukums Allium ampeloprasum. Amerikā šim garšaugam par godu tiek rīkoti svētki, izstādes ar jautrām izdarībām un dižķiploka konkurss. Arī Anglijas dārznieki neatpaliek, jo tur izsenis notiek tradicionālās augu un ražas sacensības, nosakot to svaru, skaistumu, lielumu u.c.

Amerikā šo dārzeni uzskata gandrīz par nacionālo lepnumu un ierobežo tā importu, – stāsta augu kolekcionāre Gunta Karitone no Jaunraunas, kurai ziloņķiploku audzēšana kļuvusi par vaļasprieku un kura pirmās sešas dārzeņa daiviņas no ASV atvedusi koferī. Lielākā daļa ziloņķiploku Latvijā ieceļojuši no Anglijas. Daivas var arī pasūtīt internetā, taču tās ir smagas, kas sūtījumu sadārdzina.

Gunta Karitone ziloņķiplokus audzē sešus gadus. Sākumā, pirmos divus gadus, tos stādījusi siltumnīcā – lai drošāk. Auguši lieliski. Cerējusi, ka izziedēs un varēs sēt līdzīgi kā parastos ķiplokus, bet nekā! Jau četrus gadus viņa ziloņķiplokus audzē atklātā laukā. Šogad smagākā galviņa svērusi 492 gramus, bet siltākās zemēs varot izaugt pat 800 gramu smagas. Pavairošanai izmanto tikai daiviņas. Līdzīgi kā gladiolām, ķiplokam veidojas vairsīpoliņi, taču tie biezo mizu spēj pārplēst tikai trešajā gadā, novērojusi audzētāja.

Ķiplokus stāda ielabotā dārza augsnē. Gunta rīkojas šādi: kultivē augsni, uzber pāris centimetru putnu novietnes pakaišu (mēslus un skaidas) un kultivē vēlreiz. Izveido platas vagas un ķiplokus stāda divās rindās, 15 x 15 cm attālumā citu no cita. Vieta jāatvēl plaša, jo lapas tam lielākas nekā parastajam ķiplokam un līdzīgas dārza īrisu lapām.

Zemē liek divu ķiploku dziļumā, katrā bedrītē iekaisot šķipsnu Trihodermīna. Pēc iestādīšanas augsni vēlreiz mulčē ar putnu mēslu un skaidu mulču (2–3 cm). Ar to augus apkaisa arī pavasarī. Varbūt tieši šī mulča pasargāja ziloņķiplokus no bargā kailsala pagājušajā ziemā, spriež audzētāja un piebilst, ka svarīgi, lai augsne vienmēr būtu irdena, labi aerēta, rūpīgi sastrādāta kā siltumnīcā. Lai gan viņas dārzā ir smaga māla augsne, ziloņķiploki aug labi. Jūnija beigās uz lakstiem viņa papildus smidzina kalciju.

Kad parādās ziedneši, tos izlauž, lai neatņem spēku zem zemes augošajai ķiploka galviņai. Ražu vāc, kad laksti sākuši dzeltēt. Šogad tas bijis pašā augusta sākumā. Zeme tobrīd bijusi cieta kā akmens, un, lai varētu iedurt dakšas, rakšanai paredzēto vagas gabalu nācies iepriekš krietni aplaistīt.

Stādīšanai Gunta Karitone izvēlas brīdi, kad atvasara garām, bet salu vēl nesola. Svarīgi, lai ķiploks pagūtu apsakņoties, tomēr neizdzītu pārāk garu asnu.

Audzētāja secinājusi, ka lielākās un skaistākās galviņas izaug no vidējām un mazākajām daivām, nevis no pašām lielākajām. Ja daiva pavisam maza, no tās pirmajā gadā izaug apaļš bumbulis. To rudenī iestāda, un tad gan izveidojas galviņa ar daivām. Taču eksperimenti ar stādīšanas laiku, daivu lielumu Guntas Karitones dārzā turpinās.

Ziloņķiplokus glabā vēsā (ap +5 ^oC temperatūrā), tumšā telpā, seklā kartona kastē, apsedzot ar papīra dvieli.

Sešus gadus ilga pieredze ziloņķiploku audzēšanā ir puķkopim Mārtiņam Malteniekam no Salaspils novada. Viņš no Anglijas atvestos milžus pavairo pavisam nelielos daudzumos, lai saglabātu kolekciju. Audzētājs uzskata, ka šie ķiploki pārziemo labi.

''Ar šo dārzeni bieži rodas pārpratumi, jo par ķiplokiem tos sauc tikai līdzīgā izskata un garšas dēļ, bet patiesībā tie ir puravu dzimtas augi,'' skaidro Baltijas ķiploku audzētāju biedrības pārstāvis Viktors Ciganovičs. Viņš šo augu raksturo kā diezgan cimperlīgu, taču gana neparastu un vērtīgu, lai būtu vērts audzēt. Ķiploks var sasniegt ap 15 cm diametru. Tam ir maigāka garša nekā parastajam ķiplokam.

Ziloņķiploku novērtē gardēži. To izmanto kulinārijā kā piedevu gaļas ēdieniem. Viktors Ciganovičs profesionālas intereses dēļ šo dārzeni nobaudījis smalkā restorānā Anglijā, samaksājot par vienu ķiploka bumbuli aptuveni 40 eiro! Bijis diezgan gards.

Mazos vairķiplociņus Gunta Karitone izloba un izmanto, marinējot gurķus. Daiviņas var samalt un pievienot kotlešu masai. Šogad raža bijusi tik laba, ka atļāvušies lielo dīvaini nogaršot. Ietīts folijā un cepts uz grila, tas ieguvis krēmīgu konsistenci ar ķiploka/sīpola garšu. Gards ir arī šķēlēs sagriezts un uz pannas apcepts ķiploks. Angļi tam pievienojot saldo krējumu.

No ASV atbraukušie Guntas draugi atzinuši, ka Latvijā audzētie ziloņķiploki ir pat gardāki nekā tur veikalos nopērkamie.

Savukārt Mārtiņa Maltenieka ģimene uzskata, ka svaigā veidā parastais ķiploks esot daudz pārāks par ziloni.