koka arhitektūra logi fasāde
Foto: Shutterstock
Pēdējos gados par koka arhitektūru runā daudz un ne bez iemesla. Cilvēki pamazām atgriežas pie saknēm, mācās to, ko savulaik piekopuši mūsu senči un sāk novērtēt patiesas vērtības. Koka arhitektūrai pašlaik nozares speciālisti pievērš pastiprinātu uzmanību, par to diskutējot, kliedējot mītus un izglītojot interesentus.

Visai izglītojoša un informācijas bagātu pasākumu varēja apmeklēt Tallinā 15., 16. novembrī konferencē ''Wood – Nature's key to a better living environment''. Uzklausot arhitektu, būvinženieru, profesoru un citu nozaru speciālistu paustos viedokļus un pieredzi, jāteic, ka koka arhitektūra šobrīd ir prožektoru gaismās izcelta, saņemot gan komplimentus un sajūsmu, gan kritiku.

Konferencē bieži izskanēja vārdu salikums ''zaļā būvniecība'', un šo jēdzienu biedrības ''Zaļā māja'' vadītājs Kristaps Ceplis skaidro kā pieeju, kas pēc iespējas minimālāk nodara kaitējumu videi gan būvniecības, gan būvmateriālu ieguves procesā. Latvijā viennozīmīgi viens no zaļās būvniecības parametriem ir koksnes izmantošana, jo koks ir mūsu materiāls – Latvijā tā ir daudz, turklāt tas ir vienīgais dabiski atjaunojamais būvniecības materiāls. Uz koka būvēm attiecināms arī fakts, ka konstrukcijas kalpo kā CO2 glabātuves visu dzīves ciklu, kas pie pareizas būvniecības un ekspluatācijas var sasniegt vairākus simtus gadus. Šos faktus konferencē apstiprināja arī vairāki pasaulē atzīti arhitekti, sakot, ka koka mājas ir kā dzīvs organisms, kas reaģē uz apkārtējās vides iedarbību. Tieši tāpēc materiāls pieprasa īpašu pietāti, zināšanas, prasmes koku apstrādāt ar speciāliem aizsardzības līdzekļiem utt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!