Koki jāstāda pietiekami tālu no mājas iebraucamā ceļa (vismaz 5 m no ceļa malas uz abām pusēm) un ne pārāk tuvu cits citam (minimālais atstatums ir 5–6 m), pretējā gadījumā biezi saaugušie un traucējošie ozoli nesaglabāsies nākamajām paaudzēm un būs jānocērt. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete atgādina, ka no dienvidu puses ozolus tomēr stādīt nav ieteicams, citādi ceļš slikti apžūs. Pieaugot ozolu vainagi izvēršas visā kuplumā un krāšņumā, bet diemžēl arī rada problēmas – rudeņos uz ceļa nepārtraukti birdina lapas un zīles, apgrūtinot braukšanu. Tomēr ozoli ir izturīgi, tie labi pacieš apgriešanu.
Mežā stādmateriālu labāk sarakt rudenī, kad beigusies augšana – kociņiem gala dzinums vairs nav mīksts. Ieteicams izvēlēties lielākus, apmēram 1,5 m garus kociņus. Izraktajiem stādiem noteikti jāapgriež mietsakne, atstājot to 1,5–2 sprīžu garumā, savukārt sakņu kamolam jābūt sprīža lielumā uz visām pusēm. Pēc iestādīšanas kociņi jāaplaista, lai ātrāk ieaug.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
