Tā kā efeja ir ložņājošs augs un tieši tāpēc to izmanto gan augu ēku fasāžu apaudzēšanai, gan kā telpaugu zaļu sienu veidošanai, jāizraugās augam piemērota vieta. Iesākumā pietiks ar puķupodu uz statīva, vēlāk, kad augs jau būs iejuties un sācis audzēt jaunus ložņājošus posmus, var raudzīties pēc sieta, kāda plaukta vai cita veida statīva, ap kuru augam apaugt.
Kas attiecas uz vietas izvēli, telpās efejai vislabāk izraudzīties tumšāku vietu, bet noteikti ne uz palodzes virs radiatoriem, kur ir izteikti sauss gaiss. Ja mājoklī ir izteikti sauss gaiss, efeja nebūs tā labākā izvēle, bet, ja tomēr ir nepārvaramas alkas pēc šī auga, izvēlies vēsāko vietu, pietiekami bieži rasini lapas un tuvumā augam turi trauku ar ūdeni. Vēl mitrināt gaisu palīdzēs citi augi, tāpēc to var novietot līdzās vēl kādām zaļajām rotām. Pat ja mājās gaiss ir pietiekami mitrs, laiku pa laikam augs būs tikai pateicīgs par noskalošanu dušā vai lapu apsmidzināšanu ar ūdeni.
Efejai nav pārāk liela sakņu sistēma, tāpēc nav jāizraugās liels pods, kas būtu arī vēlams, lai sakņu sistēma varētu vienmēr izžūt. Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc efeju neizdodas pienācīgi izaudzēt, ir tas, ka augu pārlaista vai sakņu sistēma ilgi mirkusi ūdenī. Vislabāk augu laistīt vien tad, kad augsnes virskārtā ir sausa. Vēl labāk podu iemērkt ūdenī un tad ļaut visam liekajam ūdenim notecēt – augs uzņems tik daudz ūdens, cik tam nepieciešams.
Mēslot efeju augšanas periodā vajadzētu ne biežāk kā reizi divās nedēļās ar parasto ūdenī šķīstošo telpaugu mēslojumu.
Rakstā izmantota informācija no ''Telpaugi.wordpress'' un grāmatas ''Telpaugi. Enciklopēdija'' (Niko Fermēlens).