Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI
Miglainā decembra pēcpusdienā dodos ciemos pie dizainera Ingus Gustavsona, kas, kā jau tas gaidāms, pārsteidz ne vien ar saviem darbiem, bet arī dzīves telpu. Pats gan atzīst, ka dzīvoklī jau nav nekā īpaša, ko fotografēt, turklāt drīz jau par mājām sauks pavisam citu vietu, tomēr, kā zināms, nav nekā pastāvīgāka par pagaidu variantu, tāpēc palūkojam, kā mākslinieciskā dvēsele dzīvo starp pilsētas mūriem.

Interjers pieskaņots puķupodam

Kā sarunā atklāja Ingus, te dzīvo sešus gadus un esot pirmais iemītnieks šajā dzīvoklī – pēc tam, kad māju skāris ugunsgrēks. Uguns esot pamatīgi pabojājusi ēku, liesmu mēlēm tiekot līdz pat trešajam stāvam. Ienākot dzīvokļa viesistabā, nepamanīti nepaliek augstie griesti ar iekarināto griestu paneli. Izrādās, tam esot praktisks iemesls – panelis aizsedz to, ko pēc ugunsgrēka nevarēja skaisti noslēpt. Augstie griesti dzīvoklī rada plašuma sajūtu, un to novērtējis arī pats iemītnieks Ingus, pirmo reizi ieraugot šo dzīvokli. Tieši plašums, gaišums uzrunājis visvairāk.

Vaicāts, kas bijis pirmais šajā dzīvoklī, mākslinieks atklāj, ka tā ir iespaidīga izmēra lampa. Ingus pats ir lielizmēra lampas dizaina autors, bet to izveidoja kāds vietējais lampu meistars. Lielā izmēra dēļ lampu vajadzējis vest ar īpaši lielu automašīnu, tāpat arī uzstādīšana raisījusi bažas, tomēr viss beidzies labi, un lampa joprojām ir viens no Ingus mīļākajiem dizaina elementiem.

Sākotnēji interjers esot bijis ļoti gaišs – teju viss esot bijis balts, izņemot dīvānu, kas saglabājies joprojām un ir gaiši pelēks. Pārmaiņas dzīvoklī ieviesusi no laukiem atvestā līdakaste, ko nolēmis iestādīt lielā melnas krāsas puķupodā. Tad arī šķitis, ka sterili baltais vairs īsti neiederas, un pods licis rast pārmaiņas visā interjerā. Vaļējos plauktus aizstāja ar slēgtiem plauktiem, lai nekrājas putekļi, un balto krāsu aizstāja ar melnu. Tieši baltās, melnās un pelēkās krāsas salikumā mākslinieks jūtas kā savā ādā, tāpēc pieņem, ka arī jaunajā mājoklī pavīdēs šie toņi.

Draugi un radi bieži smejoties jautā, vai tiešām dzīvoklī kāds vispār dzīvo, jo nekas daudz par to neliecina.

Kā jau var nojaust, Ingus nav no tiem cilvēkiem, kas vienreiz iekārto dzīvesvietu un nemainīgā arī dzīvo ilgi un dikti. Sešu gadu laikā dzīvoklis piedzīvojis visādas pārvērtības – kādreiz bijis arī kafijas galdiņš, regulāri savu pozīciju mainījuši arī ievērojamie mākslas darbi pie sienām, taču tagad, kā Ingus smejot atzīst, palikuši tieši tie darbi, ar kuriem kopā arī varētu novecot.

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Vaicāts, kas ir tā iecienītākā vieta dzīvoklī, Ingus atzīst, ka tā noteikti ir gulta, jo nekur nevar tik labi izgulēties kā mājās, bet vēl ļoti īpaša vieta ir ēdamgalds, pie kura notiek visa rosība. Pie tā pulcējas viesi, tur notiek interesantākās sarunas, pie tā arī tiek strādāts un svinēts.

Īpaša vieta dzīvoklī noteikti ir lielie arkveida logi, pa kuriem var redzēt kūsājošo pilsētu. Autentiskumu Ingus vēlas izcelt, ne nomākt, tāpēc logus neaizklāj aizkari, bet, ja ir tāda nepieciešamība, var novilkt žalūzijas. Par koka logiem īpaši dzīvokļa iekārtotājs sajūsminās ziemas sezonā, kad jūtams dzestrais gaiss, – tīrā bauda, saka Ingus.

No pannu kolekcionēšanas līdz minimālismam

Ingu sasmīdina jautājums, kur tad patiesībā slēpjas visas mantas, jo viss izskatās tik tīrs un kārtīgs, ka noteikti dzīvoklis tā saposts tikai uz "Tavas Mājas" viesošanos. Iemītnieks arī atdzīst, ka draugi un radi bieži smejoties jautā, vai tiešām dzīvoklī kāds vispār dzīvo, jo nekas daudz par to neliecina. Ingus godīgi atzīst, ka neko mūsu ciemošanās reizei par godu nav mainījis – tieši šādā vidē viņš dzīvo arī ikdienā.

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Pēdējo divu gadu laikā Ingus ļoti daudz atbrīvojies no mantām. Pat no televizora. Kādreiz bez tā nav varējis iedomāties savu ikdienu, taču tagad tas pat šķietot kā traucēklis. Ingus atzīst, ka arī jaunajā mājvietā televizoram noteikti nebūšot vietas. Pirms diviem gadiem dizainers vēl bijis izteikts mantu vergs – esot bijušas pat piecas pannas, lai arī ne tuvu neesot kulinārs savā virtuvē, bet pannas vajadzēja un tās bijušas. Tagad gan no kāres uz daudzām mantām Ingus atbrīvojies un ļoti labi jūtas tieši šādi. Jo mazāk mantu, jo labāk.

Nepamanīti Ingus dzīvoklī nepaliek īpašie dizaina trauki, kuru autors ir viņš pats. Guļamistabā redzama arī šo trauku sākotnējā vaininiece – lampa, kas radīta no stikla burkām. Izrādās, viss sācies tieši ar to. Prātā bijusi vīzija, kādai lampai jābūt, to arī veidojis no vecām burkām, bet tad prātojis, kā lai izmanto burku apakšas, kas paliek pāri pēc to pārgriešanas. Tā arī radās ar krāsu skaisti nolieti dizaina trauki, kurus var novērtēt arī šajā latviešu meistaru darinājumu apkopojumā. Lai arī ir mākslinieki, kas savus darbus pašu mājās negrib ne redzēt, to nekādi nevar attiecināt uz Ingu, jo viņa mājās ir gan paša zīmēti darbi, gan arī darināti trauki – viens kalpo kā vāze, otrs kā augļu trauks vai pat adventes vainags.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!