No punča līdz kopīgai pastaigai: Aļaskas malamutu un meitenītes sirsnīgā draudzība

Ģimenē ir vairāki Aļaskas malamuti. Viens no tiem ir Jūta, kas bieži redzams fotogrāfijās, taču sākotnēji publicētajos kadros manāmi vēl citi sugasbrāļi. Četrkājainie draugi bijuši kopā ar saimniekiem arī viņu mazās meitiņas gaidīšanas laikā 2015. gadā, taču jau vasarā visi cītīgi rūpējās par jaundzimušo. Gandrīz divarpus gadu laikā publicētajās fotogrāfijās var vērot gan to, kā aug meitiņa, gan arī to, ka viņai allaž līdzās bijuši malamuti, lielie, spēcīgie un draudzīgie suņi. Lai arī pirmā fotogrāfija jaunāko ģimenes locekli Benksiju rāda vēl tikai māmiņas Tū Femas puncī, nesen publicētajos kadros vērojams, kā mazā meitene malamutu ved pastaigā.

Starptautiskās Kinoloģiskās federācijas apstiprinātajā šķirnes standartā vēstīts, ka Aļaskas malamuts ir viens no senākajiem arktiskajiem darba suņiem pasaulē, kas nebaidās no fiziskas slodzes un aukstuma. Suņa biezais kažoks un lielās darba spējas ļāvušas šīs šķirnes dzīvniekiem tikt ievērotiem kā lieliskiem palīgiem ikdienas dzīvē. Rakstura ziņā malamutiem piedēvēta draudzība un pieķeršanās saimniekiem, uzticība, degsme par darbību un arī vizuāla pievilcība.

Jāpiebilst, ka jebkuram saimniekam jābūt uzmanīgam situācijās, kad līdzās viņa mājdzīvniekam atrodas mazs bērns. Lai arī varētu šķist, ka savs mīlulis taču ir labi zināms un paredzams, nekādā gadījumā nevajadzētu suni atstāt vienu pašu telpā ar mazuli vai arī pat pieaugušāku bērnu. Suns tomēr ir neprognozējams, līdzīgi kā jaunākais ģimenes loceklis. Lai veicinātu kādu suņa kustību, pietiek vien ar spēju rokas vicināšanu bērna izpildījumā. Abu komunikācijai vienmēr jābūt saimnieku (vecāku) interesēs, tāpēc nevajadzētu radīt iemeslu nepatīkamām situācijām.

Turpinājumā var izsekot līdzi gandrīz divarpus gadus ilgam laika posmam. Fotogrāfijās var vērot Aļaskas malamutus Jūtu un viņa māsiņu Aiovu, kā arī mazo Benksiju.