Grūti nepiekrist: kāpēc suns ir uzticamāks nekā cilvēks

Iedvesmojoties no "Thought Catalog", turpinājumā var lasīt atziņas par četrkājainajiem draugiem, ko īpaši suņu saimnieki atpazīs iz savas dzīves.

Par vienu lietu vari būt drošs: tiklīdz pārnāksi mājās, tā suns būs klāt kā likts un priecīgi tevi sagaidīs. Vai tā nav viena no augstākajām uzticības pakāpēm? Un suns nav nodarbināts ar paša problēmām, kā tas būtu cita cilvēka gadījumā. Un nesūdzēsies, ka esi pārnācis mājās pārāk vēlu vai ka atkal esi aizmirsis nopirkt maizi. Suns vienkārši būs ārkārtīgi priecīgs tevi redzēt.

Protams, katra cilvēka uzticamais draugs prot nomierināt un atbalstīt grūtā brīdī. Iespējams, esi dzirdējis par stāstiem, kad suns pienāk raudošam cilvēkam un viņu mierina. Mīlulis cenšas savu galvu atbalstīt saimnieka klēpī, ierausties azotē, laizīt seju un citādi izrādīt uzmanību un to, ka cilvēkam vajadzētu pasmaidīt, nevis bēdāties. Taču daudzi suņi pasaulē darbojas arī kā terapeiti, palīdzot gan veciem cilvēkiem pasmaidīt grūtās dienās, gan arī bērniem, kuri mīt slimnīcās. Un to visu viņi sasniedz galvenokārt ar savu klātbūtni vien. Cilvēku var nomierināt gan suņa glaudīšana, gan arī tikai paskatīšanās dzīvnieka virzienā. Bostonas Universitātes Psihiskās veselības centra speciālisti norādījuši, ka suņa glaudīšanas laikā cilvēka smadzenes izdala dažādas ķīmiskas vielas, kas palīdz ļaudīm nomierināties un atgūt komforta sajūtu, vēstīts "Boston Magazine".

To pierāda dažādas filmas ("Mārlijs un es") un stāsti (par uzticamo Hačiko Japānā). Suns ar cilvēku būs kopā līdz paša (vai saimnieka) mūža galam, ik dienu aizvadot saticībā, draudzībā, uzticībā. Savukārt akitas Hačiko stāsts pierāda, ka pat saimnieka aiziešana mūžībā nekavēs viņu joprojām gaidīt cilvēku, pārrodamies no darba vilciena stacijā. Jāpiebilst, ka līdzīgs stāsts rodams arī pašu mājās, kur Liepājā kāds suns jau ilgāku laiku regulāri apmeklē saimnieka kapavietu.

Kāpēc gan lai suns būtu ļauns vai ļaunatminīgs pret cilvēku? Tā tam nebūtu jānotiek, ja vien pats saimnieks nav pielicis savu roku šāda rakstura veidošanā. Ja suns audzināts labi un godprātīgi, saimniekam ievērojot arī apkārtējās pasaules drošību, tad saskaņai starp cilvēku un dzīvnieku jābūt veiksmīgai. Tad arī suns, pretēji kā daži cilvēki, nebūs ļauns, kopdzīvi padarot jaukāku. Saprotams, atsevišķu suņu šķirņu pārstāvji var būt ietiepīgi un spītēties pretī saimnieka vēlmēm (kā tas ir ietiepīgā haskija Zeva gadījumā), taču jebkurā situācijā cilvēkam jāspēj būt tam, kas saka galavārdu.