šimpanze pērtiķis primāts
Foto: Shutterstock
Domājot par pasaules attīstību un cilvēka spējām, bieži vien pirmās prātā nāk tehnoloģijas, zinātnes sasniegumi. Taču jāpatur prātā, ka ne tikai cilvēks ir vienīgā dzīvā radība, kam var pateikties par dažādiem panākumiem. Arī dzīvnieku pasaulē nosakāmi varoņi!

Dzīvnieku ieguldījums pasaules attīstībā un zinātnes sasniegumos apkopots "Reader's Digest", piedāvājot neparastu skatu uz vairākiem četrkājainajiem un arī divkājainajiem varoņiem.

Klonētā aita Dollija

Foto: AP/Scanpix

Iespējams, aita Dollija tik tiešām ir viens no zināmākajiem dzīvniekiem, kas savā dzīvē paveicis ko vairāk. Dollija dzimusi 1996. gada 5. jūlijā kā pirmais klonētais zīdītājs pasaulē. Aita radusies no pieauguša dzīvnieka krūšu dziedzera šūnas, kas pārvadīta uz neapauguļotu olšūnu un ko iznēsājusi surogātmāte. Vārds aitai dots, ņemot vērā kantrī dziedātājas Dollijas Pārtonas lielā izmēra krūtis.

Lai arī Dollija plaušu slimības dēļ mira pēc sešiem gadiem, klonēšana pēc viņas neapstājās, gluži pretēji. Turpmāk klonēšana izmēģināta vēl uz citiem dzīvniekiem, piemēram, cūkām un zirgiem.

Balodis-karavīrs Šer Ami

Foto: Shutterstock

Viedā šimpanze Deivids

Foto: Shutterstock

Kā vēsta "Reader's Digest", līdz pat 1960. gadam esot uzskatīts, ka tikai cilvēks ir spējīgs izmantot un radīt jaunas lietas, instrumentus, kas palīdz sasniegt iecerēto. Taču 1960. gada 4. novembrī pētniece Džeina Gudola Gombes nacionālajā parkā Tanzānijā novērojusi šimpanzi, ko bija iesaukusi par Deividu Greibērdu un kas izmantojis zāles stiebru, lai izņemtu kukaiņus no alas. Savukārt vēlāk viņa ievērojusi, ka Deivids un cita šimpanze no zariem plēšot nost lapas, lai izveidotu sava veida makšķeres.

Gudola reiz atklājusi, ka Deivids bijis pirmais primāts, kas viņai uzticējies un atklājies. Pētniece arī teikusi, ka šimpanze viņai palīdzējusi iepazīt un pētīt savvaļas dzīvi mežos.

Portāls "Time" Deividu iekļāvis arī pasaules 15 iedvesmojošāko dzīvnieku skaitā. Iespējams, tieši šī šimpanze pavērusi ceļu uz primātu pētīšanu un saprašanu.

Pieradinātā lauvene Elsa

Foto: Shutterstock

Varonīgais haskijs Balto

Foto: Shutterstock

Apķērīgais zirgs Skaistulis

Foto: PantherMedia/Scanpix

Pagājušā gadsimta varoņu vidū ir arī Skaistulis Džims Kejs, zirgs, kas esot sajūsminājis pat ASV prezidentu Viljamu Makinliju. Izrādās, šis dzīvnieks varējis ne tikai raiti rikšot, bet pat lasīt!

Tik tiešām, lasīšana, rakstīšana, laika noteikšana, pasta vēstuļu šķirošana un kases aparāta izmantošana minētas kā dažas no īpašībām, ko pratis Skaistulis Džims Kejs un kuras viņam iemācījis saimnieks un treneris Viljams Kejs. Saimnieks esot uzsvēris, ka zirga apmācībā izmantojis vien labdabīgas audzināšanas metodes, nevis pātagu.

"Reader's Digest" minēts, ka 20. gadsimta sākumā, kad amerikāņu starpā valdījusi rasu atšķirība un ar to saistītā nošķirtība, zirgs spējis ļaudis vienot. "Šī ir pati apbrīnojamākā un izklaidējošākā izrāde, kādu esmu jelkad redzējis," teicis prezidents Makinlijs, noskatoties kādu no Skaistuļa priekšnesumiem.

Slepkavības pavediens – kaķenīte Sniegbumba

Foto: Shutterstock
Baltā kaķenīte Sniegbumba (Snowball) palīdzējusi atklāt kādu noslēpumainu slepkavību 1994. gadā Kanādā. Tur pazudusi 32 gadus veca sieviete Širleja Duaguaja, kas pēc četriem mēnešiem atrasta mirusi. Tolaik aizdomu ēna kritusi uz viņas vīru Duglasu Bīmišu, kas esot bijis zināms kā visai vardarbīgs, taču trūcis pierādījumu, lai vīrieti apcietinātu.

Tiesa, kā jau izmeklēšanas laikā, parādījušies jauni lietiskie pierādījumi, proti, atrasta soma ar asiņainu jaku, apaviem un baltām kaķa spalvām. Analizējot faktus un pierādījumus, secināts, ka pašam vīram piederējusi balta kaķenīte Sniegbumba. Veicot DNS testu un salīdzinot somā atrastās spalvas ar kaķenei piederošajām, kā arī tām, kas atrastas uz mirušās sievietes drēbēm, rezultāti bijuši gana nepārprotami, lai Bīmišu varētu apcietināt.

"Reader's Digest" minēts, ka tā bijusi pirmā reize, kad slepkavības lietā vērā ņemts DNS, kas nav nācis no cilvēka. Turklāt kopš tā brīža dzīvnieku spalvas palīdzējušas atklāt vai norādīt uz citiem noziegumu vaininiekiem.

Lidojošā aita Montosjēls

Foto: Vida Press

Lai arī kā pirmo dzīvnieku, kas pacēlies "spārnos" jeb lidojis debesīs, gribas nosaukt suni Laiku vai šimpanzi, patiesībā jau 18. gadsimtā cilvēki mēģinājuši debesīs palaist lidojošus objektus. Un tajos iekšā reiz ievietoja arī aitu Montosjēlu, pīli un gaili. Dzīvnieku izvēle notikusi, balstoties uz to, ka aita ir dzīvnieks, kas pārvietojas tikai pa zemi, pīle prot lidot, taču gailis, lai arī putns, tomēr nelido. Tādējādi aita gaisa balonā reprezentēja cilvēku, bet putni – tos, kuriem ir kaut nedaudz, taču dabisks instinkts lidot.

Trijotne ievietota gaisa balonā, un zinātnieki tolaik esot ticējuši, ka cilvēks var izturēt lidojumu, ja to var arī aita. Zvēru ceļojums esot bijis gana veiksmīgs, lai arī, kā ziņots "Reader's Digest", aita esot izgrūdusi gaili no balona, vēl pirms tas pacēlies gaisā.

"Earth Magazine" teikts, ka īpašais eksperiments noticis Versaļas pilī Francijā 1783. gada 19. septembrī, un to klātienē vērojis arī karalis un karaliene. Kopumā trijotne nolidojusi aptuveni trīs kilometrus astoņās minūtēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!