Patversmei 'Labās mājas' pārmet kaķu iemidzināšanu; darbinieki pauž – tā ir smaga nasta  (19)

Jekaterina Sardiko četrus gadus nostrādājusi patversmē kā brīvprātīgā, taču decembra sākumā savā "Facebook" profilā publicējusi informāciju par kaķu iemidzināšanu. Sarunā ar "MansDraugs" viņa atklāj, ka par iemidzināšanu viņai zināms jau kopš pagājušā gada beigām, kad to viņai teikuši darbinieki, kuri paši publiski izteikties nevarot konfidencialitātes dēļ. "Tad es tam īpašu uzmanību nepievērsu," viņa teic. Savukārt šī gada augustā viņa novērojusi, ka iemidzināti astoņi veseli kaķi. Jautāta, vai šādu informāciju viņai apstiprinājis kāds no patversmes darbiniekiem, Jekaterina atbild, ka jautājusi, kuri palikuši kaķi, un uzzinājusi, ka tie iemidzināti. "Es pati socializēju vienu kaķeni. Es varu apgalvot, ka tur bija, ar ko strādāt, vienkārši vajadzēja laiku. To var teikt arī par citiem kaķiem," brīvprātīgā skaidro kaķu stāvokli.

Bijusī patversmes brīvprātīgā arī uzzinājusi, ka patversmē plānots iemidzināt aptuveni 10 suņus, kuri ir veci vai jau ilgi ir bez saimnieka, gaidot savu laimi patversmē. "Tagad, kad ir sācies tracis, protams, neviens neko nedarīs," par iemidzināšanu saka Jekaterina. Diemžēl atklāt avotu no patversmes viņa nevar, jo tās darbiniekam tad draudēs administratīvais sods, Jekaterina vien piebilst, ka dzīvnieku iemidzināšanas fakts viņai apstiprināts tieši no patversmes darbinieku, nevis brīvprātīgo vidus.

Jekaterina gan nenoliedz, ka daļa dzīvnieku ir īpaši: "Protams, ka tā ir ierasta problēma – 80 procenti dzīvnieku, kas ienāk patversmē, ir sarežģīti, ar viņiem ir jāstrādā. Bet pa gadu vai diviem es neredzēju nevienu patversmes palīdzības lūgumu, lai cilvēki brauc socializēt dzīvniekus."

Lai noskaidrotu, vai tiešām patversmē periodiski tiek iemidzināts bariņš dzīvnieku, "MansDraugs" vērsās dzīvnieku patversmē "Labās mājas", kas, zinot par sociālajos tīklos pausto informāciju, izvēlējās sniegt vispārīgu viedokli par patversmes iekšējo politiku, darbības principiem un uzskatiem.

"Pamazām aiziet nebūtībā Gaiļa gads, lai dotu vietu jaunajam, Dzeltenā suņa gadam. Šis ir klusuma, gaiša mīļuma un prieka piepildītu siržu laiks, kurā arī ne vienam vien patversmes iemītniekam izdodas pārcelties uz savām jaunajām mājām. Šis ir laiks, lai pārrunātu arī mūsu patversmes "Labās mājas" mērķus un principus.

Mūsdienu dzīvnieku aizsardzības izpratne balstās uz pieciem galvenajiem pamatprincipiem jeb piecām brīvībām:

Diemžēl jebkurā patversmē ir grūti vai pat neiespējami nodrošināt vismaz divus no noteikumiem, lai dzīvnieks justos komfortabli: brīvību no bailēm un nervozitātes un brīvību izpaust savai sugai raksturīgo uzvedību.

Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa, biedrība, kura uztur patversmi "Labās mājas" no ziedojumiem, sponsoru atbalsta, nesaņemot nekādu valsts vai pašvaldības līdzfinansējumu, uzskata, ka biedrības darbībai jābūt vērstai uz to, lai pasargātu dzīvniekus no ilgstošām ciešanām. Ar ciešanām saprotot ne vien fiziskas, bet arī psiholoģiskas mokas, ko rada ilgstošs stress un diskomforts. Tieši šāda nostāja ir arī starptautiskajām autoritātēm dzīvnieku aizsardzības jomā – "RSPCA" (The Royal Society for the Prevention of Cruelty to Animals) un "World Animal Protection". Mūsu pienākums ir glābt bez pajumtes palikušos dzīvniekus dažādās situācijās, sniegt tiem pagaidu mājas, bet mūsu pienākums reizēm ir arī pieņemt ļoti smagu un ikvienam dzīvnieku draugam grūti pieņemamu lēmumu – izbeigt dzīvnieka mokas un ciešanas, viņu iemidzinot. Šādi lēmumi mūsu patversmē tiek pieņemti tikai tajos gadījumos, ja dzīvnieks veselības stāvokļa dēļ cieš vai apdraud citu dzīvnieku veselību (nopietnas infekcijas slimības, piemēram, leikēmija, imūndeficīta vīruss u.c.) vai arī dzīvniekam ir izteikta asociāla uzvedība, kad ikviena cilvēka, cita dzīvnieka parādīšanās un klātbūtne viņam izraisa šoku, bailes, kuras neizdodas pārvarēt mēnešu un pat gadu garumā. Arī šobrīd "Labajās mājās" uzturas kaķi, kuri, neskatoties uz pašaizliedzīgajām darbinieku un brīvprātīgo pūlēm, ir ar asociālu uzvedību un izteiktu bailīgumu, ko izraisa stress un rakstura īpašības, kas izveidojušās jau pirms nonākšanas patversmē.

Ziemassvētku laiks ir arī labdarības laiks, tāpēc Juglas dzīvnieku aiszardzības grupa būtu bezgala pateicīga ikvienam, kurš, nopietni pārdomājot savu izvēli un iespējas, dotu pajumti kādam no šiem problemātiskajiem dzīvniekiem. Mēs nevaram jums solīt, ka iegūsiet mājdzīvnieku, kurš murrās un glaudīsies jums gar kājām, kurš labprāt rotaļāsies un ziņkāri vēros jūsu ikdienu. Visdrīzāk viņš sēdēs noslēpies aiz skapja jeb zem dīvāna un jūs viņu neredzēsiet, vien pēc barības un dzeramā trauka tukšošanās nopratīsiet, ka kaķis dzīvo līdzās, tomēr jūs būsiet izdarījuši svētīgu darbu. Ar cerību, ka mājās klusumā un bez citiem kaķiem, šis dzīvnieciņš reiz atvērsies un pieņems jūsu klātbūtni, un ieritināsies jūsu klēpī.

Tas ir stāsts par kaķiem, bet mūsu "Labajās mājās" ir arī suņi, kuri vēlas atrast to vienīgo, savu īsto saimnieku. Diemžēl arī viņu vidū ir tādi, kuriem pat vairākus gadus nav izdevies tādu sastapt. Ikvienā gadījumā, kad sastopamies ar problemātisku suni, konsultējamies pie speciālistiem."

Patversmes darbinieki arī citējuši zoopsiholoģes Ingas Cerbules teikto par problemātiskiem suņiem: "Daži suņi, kuri nonāk patversmē, principā nav adoptējami, jo tie ir bīstami gan konkrētajai ģimenei, gan arī apkārtējiem cilvēkiem un dzīvniekiem. Izteikta agresija pret cilvēkiem vai dzīvniekiem, ekstrēms bailīgums, socializācijas trūkums, smagas hroniskas un neārstējamas slimības ir galvenie iemesli, kāpēc patversme izlemj dzīvnieku nepiedāvāt adopcijai un eitanizēt."

"Tā ir patversmes atbildība sabiedrības priekšā, smaga nasta, kuru grūti celt, bet kura jānes, jo esam uzņēmušies šo atbildību," brīžiem skaudro lēmumu iemidzināt dzīvnieku skaidro patversmē.

"Drīz būs Vecgada vakars, un mēs jūs aicinām un lūdzam – svētku gaidās un priekos neaizmirstiet savus dzīvniekus, neņemiet viņus līdzi uz salūtu, pasargājiet no salūta trokšņiem esot viņam blakus un mierinot, ja jūsu četrkājainais draugs baidās no šādiem trokšņiem, nepārbarojiet viņu ar svētku galda atlikumiem, neatstājiet viņu uz ilgu laiku mājās, ja dodaties viesos!

Un varbūt kāds šajā svētīgajā laikā izlems dot pajumti arī problemātiskam dzīvnieciņam – mēs būsim jums bezgala pateicīgi. Gaidīsim potenciālos adoptētājus pēc Ziemassvētku un Jaungada brīvdienām, jo rosīgais svētku laiks nav piemērotākais, lai savā ģimenē uzņemtu suni vai kaķi," atgādina patversmē.

Savukārt Latvijas Kinoloģiskās federācijas un Latvijas Felinoloģiskās asociācijas "Felimurs" prezidente Vija Klučniece patversmes darbību un smago lēmumu atvieglot dzīvnieka sāpes skaidro tā: "Patversme – tās ir pagaidu mājas dzīvniekam, kuram šo māju nav vai tās zudušas. Patversme nav pansionāts, kur dzīvnieks uzturas visu savu atlikušo mūžu, īpaši tas sakāms par kaķiem. Diemžēl neviena patversme nevar kaķiem nodrošināt piemērotus apstākļus ilgstoši. Kaķis, atšķirībā no suņa, kuram ir vajadzīgs tikai viņa bars, nav bara dzīvnieks, bet strikts individuālists, introverta būtne, kura sargā savu teritoriju un nevēlas tajā redzēt svešiniekus – ne četrkājainus, nedz divkājainus. Patversmē, pat vislabākajā, kaķim nevar nodrošināt viņa dabiskai videi atbilstošus apstākļus, tāpēc viņš ir pastāvīgā stresā, viņam krītas imunitāte, līdz ar to rodas dažādas saslimšanas. Faktiski dzīvnieks mokās un cieš, tikai nevienam par to nevar pastāstīt, viņa dzīves kvalitāte ir zema".