Pateicība vai aprēķins? No nāves izglābta vāverīte vairākkārt atgriežas pie cilvēkiem

Harisonu ģimenes saistība ar vāverīti sākusies pirms astoņiem gadiem, 2009. gada oktobrī, vāveru aizgādņi pavēstījuši "The Dodo". Brentlija Harisone atklājusi, ka ģimene jau iepriekš nodarbojusies ar palīdzības sniegšanu nelaimē nonākušiem dzīvniekiem, un kāda glābšanas grupa viņiem uzticējusi arī tolaik vēl tikai četras nedēļas veco vāverīti Bellu, kurai uzbrukusi pūce. Bez cilvēka gādības kuplaste neizdzīvotu, teikusi Brentlija.

Līdz ar Bellu Harisonu mājās ienākušas vēl trīs citas vāveres, kurām bijusi nepieciešama palīdzība un rūpes. Tā kā tuvojusies ziema, mazie zvēriņi savvaļā neizdzīvotu, tāpēc četrotne mājoklī uzkavējusies vēl līdz 2010. gada pavasarim. Visas mitušas īpašā āra voljerā, barotas ar speciālu barību, augļiem un dārzeņiem, kā arī riekstiem. Sākumā Bella ne ar ko neesot atšķīrusies no pārējiem.

"Viņas personība neatšķīrās no citām vāverēm, kuras esmu izaudzinājusi. Galvenais mērķis ir viņas palaist atpakaļ savvaļā, nevis ieslodzīt kā mājdzīvniekus," paskaidrojusi Brentlija.

Kad pienācis laiks no kuplastēm atvadīties, visas esot naski devušās augšup kokos un iepazinušas jauno dzīves vidi. Taču pēc nedēļas ģimenes locekļi novērojuši, ka Bella neesot gatava vēl atdoties patstāvīgai dzīvei savvaļā un nākusi ciemos.

"Dažas dienas pēc tam, kad bija palaista, viņa nāca pēc kāda gardumiņa. Arī pārējās tā darīja, un tas ir tipiski, bet pēc aptuveni nedēļas viņas parasti pārstāj nākt un tuvoties cilvēkam. Taču Bella sēž tieši pie durvīm un gaida, kad kāds pamanīs, ka viņa atnākusi ciemos," neparasto vāverīti raksturojusi saimniece. "Viņa pat iemācījusies uzlekt uz virtuves loga, lai parādītos cilvēka skatam."

Un tā Bella darot nu jau septiņu gadu garumā, apstiprinājuši ģimenes locekļi. Turklāt mēdzot pat būt tā, ka vāvere pie saviem glābējiem paviesojoties vai katru dienu. Bellas dienaskārtībā ietilpstot neilga vizīte pie cilvēkiem, pasēdēšana ģimenes locekļiem klēpī un riekstu pieņemšana. Brentlija norādījusi, ka vāverei nepatīkot tikt glaudītai, taču Bellai ārkārtīgi patīkot būt cilvēka tuvumā.

Savvaļas viesis sagādājot prieku visiem ģimenes locekļiem pat tad, ja viņiem pašiem ir daudz darāmā. Piemēram, Brentlija atcerējusies kādu gadījumu ar savu vīru: "Viņš kavēja tikšanos un steidzās pa durvīm, taču tur viņu sveicināja Bella. Viņš ar prieku iesteidzās atpakaļ mājās pie lielā valriekstu trauka, ko esam atstājuši tuvu ārdurvīm, paņēma sauju un gāja pavadīt laiku ar viņu."

Vāverēnu un Harisonu ģimeni vienojot arī kāds īpašs notikums. Pirms pāris gadiem Bella atkal bijusi traumēta, tāpēc ģimene vēlreiz uzņēmusies rūpes par kuplasti, dodot viņai antibiotikas un ievietojot vāveri āra voljerā atgūties. Taču tad, kad Bellai bijis laiks doties savvaļā, viņa pārsteigusi savu ģimeni, pasaulē laižot trīs ņiprus vāverēnus. Tā nu Harisonu plāns palaist Bellu brīvgaitā atcelts, līdz mazuļi izauguši tik lieli, lai varētu paši par sevi parūpēties.

Aizkustinošo mazuļu dzimšanu Brentlija raksturojusi tā: "Tas bija brīnišķīgi redzēt mazuli, ko esmu izaudzinājusi es, audzinām savus mazuļus."