Domājot par to, kas aktuāls zvēru dzīvē noticis 2017. gadā, gribas pieminēt vairākus notikumus. Piemēram, gada pirmajā pusē vēstījām par diviem populāriem pašmāju mīluļiem, kas sev uzmanību piesaistījuši vietnē "Facebook". Blēņdaris Fredis sagrauza saimnieces kurpi, bet runcis Viljams netraucēti sēdēja izlietnē un spēlējās ar ūdeni, un abi draugi piesaistīja daudzu jo daudzu cilvēku uzmanību. Tāpat lasītāji ar interesi pētīja kadrus, ko fotogrāfs iemūžinājis Černobiļā, savukārt par aizkustinošu stāstu parūpējās suns Tago, kas jau ilgstoši dodas pie sava mirušā saimnieka kapa un gulēdams tur pavada laiku.
Vēl kāda nemainīga aktualitāte putnu dzīvē šogad bija dažādi notikumi, ko varēja vērot Latvijas Dabas fonda nodrošinātajās tiešraidēs. Par lielāko aktivitāti parūpējās ģimenīte zivjērgļu ligzdā Kurzemē, ko plašāk var iepazīt video apkopojumā šeit. Viens no interesantākajiem un neparastākajiem brīžiem noteikti bija maijā, kad zivjērgli pārsteidza sniegs, noklādams visu ligzdu.
Tāpat publiskajā vidē aktuāla turpināja būt AS "Tukuma straume" ražotā barība (ne tikai suņu, bet arī kaķu) un tajā atrastā aizliegtā viela karbamīds.
Turpinājumā atradīsi rakstus, kas šogad patikuši "MansDraugs" lasītājiem.
Pašmāju blēņdaris Fredis, kurš sagrauza saimnieces kurpi un kļuva slavens feisbukā
Aptuveni 50 tūkstoši skatījumu nepilnu trīs dienu laikā – tādu atsaucību un popularitāti iemantojis feisbukā publicētais video ar sunīti Fredi, kurš sagrauzis saimnieces kurpi. "Nu, Fredi!" vairākkārt dzirdams nelielajā fragmentā, taču suņuks vien noskatās uz sagrauzto kurpes papēdi un purngalu. "MansDraugs" Freda saimniece Sabīne atklāja, ka video popularitāte nākusi pēkšņi: "Esmu par to visai pārsteigta, jo tāds nebija mūsu mērķis – gribējām tikai padalīties ar draugiem, kas Fredi pazīst! Bet pie sirds gāja daudziem!" Protams, par blēņdari nu ir interese uzzināt ko vairāk, tāpēc Sabīne labprāt pastāstīja, kāda tad ir ikdiena ar četrkājaino draugu, kurš nu viņu atstājis bez iemīļotākajām kurpēm.
Notikuma galvenais varonis, suņu puika Fredis, ir nepilnus trīs gadus vecs, dzimšanas dienu viņš svinēs 1. jūnijā. Sabīne pastāstīja, ka vispirms radies suņa vārds, un tikai pēc tam ģimenē ienācis pats mīlulis. "Jāsaka, ka neesam nošāvuši greizi – cits vārds viņam nemaz nepiestāvētu," priecājās Sabīne. "Mēs par to ļoti ilgi domājām, izsvērām visus par un pret, apzinājām draugus un radus – vai pieskatīs Fredi, ja mēs kaut kur brauksim atpūsties un Fredi nevarēsim paņemt līdz. Atradām vairākus, kas piekrita, un, jāsaka, ka ne reizi nav pievīluši, kad pajautājam vai pieskatīs, nekad neatsaka. Tas, manuprāt, ir daudz no svara."
Kad pienācis liktenīgais brīdis izvēlēties sunīti, Sabīne ar draugu Andri nolēmuši, ka viņi vēlas rūpēties par franču buldogu. Taču, kā redzams fotogrāfijās, Fredis franču buldogam līdzinās vien daļēji: "Sunim augot, sapratām, ka viņš nebūs riktīgs francūzis, bet tāpēc jau nemīlēsim viņu mazāk. Ņēmām viņu no privātpersonas, kuram bija franču dāma, saimnieks mums teicās, ka viss kārtībā un neviens svešais klāt nav bijis. Protams, uzticējāmies. Tagad rīkotos daudz citādāk, ja būtu jāņem suns. Bet laikam tā bija jānotiek un pie mums bija jānonāk Fredim tādam, kāds nu viņš mums ir, un ne mirkli neesam nožēlojuši." Fredis nu ir kastrēts, un Sabīne iesaka citiem saimniekiem nebaidīties no šīs procedūras, jo tā atvieglo dzīvi gan sunim, gan viņa saimniekiem.
Astoņi miljoni skatījumu – pašmāju runcis Viljams, kurš ielīda izlietnē un kļuva slavens pasaulē
Ir ļoti iespējams, ka attēlā redzamais kaķis šķitīs jau iepriekš kaut kur manīts. Iespējams, pie vainas ir populārais video, ko runča Viljama saimniece Agita Puriņa 2016. gada 25. jūnijā, karstajā pēcsvētku dienā, publicēja savā feisbuka profilā. Nepilnu 10 mēnešu laikā video skatīts vairāk nekā astoņus miljonus reižu. Kāds noteikti teiks – tas taču ir grāvējs! Un Viljama saimniece Agita "MansDraugs" apstiprina, ka video tik tiešām ievērots ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, un par interviju video fragmenta sakarā interesējas pat Japānā!
Stāsts par Viljamu noteikti jāsāk no paša sākuma. Kas ir skaistais runcis un kā viņš nonācis pie Agitas? Saimniece skaidro, ka sākotnēji viņas ģimenē dzīvoja viena kaķenīte vārdā Šēra, kura aptuveni četru gadu vecumā kļuvusi agresīva un sākusi uzbrukt ģimenes locekļiem. "Izbraukājām vairākas vetklīnikas, taču neviens nevarēja pateikt, kas viņai noticis. Meklējot informāciju internetā, atradu risinājumu – ir nepieciešams vēl viens kaķis, un tā arī izdarījām," atceras Agita. Tad atkal sākās informācijas meklēšana internetā, tiesa, šoreiz ar mērķi saprast, kādu kaķīti varētu izvēlēties kā Šēras un visu ģimenes locekļu uzticamo draugu.
Gala izvēle veikta pēc kādas dzīvnieku izstādes apmeklējuma, kad secināts – mājas mīlulis būs skotu nokareno ausu kaķis. Lai arī sākotnēji varētu šķist, ka runcis Viljams ir britu īsspalvainais kaķis, par ko liecina īsā spalva pelēcīgajā krāsā, patiesībā nokarenās, uz iekšu ieliektās austiņas nepārprotami liecina par Viljama piederību nokareno ausu kaķiem. Agita stāsta, ka šīs šķirnes kaķi ir tik draudzīgi, ka paši vēlas mīļoties, savukārt britu mīluļi ir atturīgāki un bailīgāki.
Foto: Černobiļas daba – kā dzīvo zvēri traģēdijas skartajā vietā
26. aprīlī apritēs 31 gads, kopš Pripjatā, Ukrainā, notika Černobiļas atomkatastrofa. Tās dēļ no pilsētiņas aizbrauca vairāki tūkstoši cilvēku, no kuriem lielākā daļa saņēma ārkārtīgi lielu radiācijas devu, kas ļaudīm turpmāk dzīvē radīja dažādas veselības problēmas. Tāpat šķiet noslēpumaini un interesanti, kā savas dienas Pripjatā aizvada dzīvnieku pasaules pārstāvji, jo aizvien šajā teritorijā var novērot dažādu sugu dzīvniekus.
Britu fotogrāfs Lūks Mesijs Černobiļas slēgtajā zonā pavadījis 10 dienas, kuru laikā nofotografējis, kāda izskatās daba traģēdijas skartajā vietā. "Vida Press" vēsta, ka fotogrāfs aplūkojis un iemūžinājis neskarto dzīvi savvaļā, kurā dienas tiek aizvadītas bez cilvēku pūļiem un iejaukšanās dabas ritmā. Lai spētu aktīvi darboties slēgtajā zonā, 25 gadus vecais Mesijs aptuveni gadu pavadījis sarunās ar zinātniekiem par to, lai viņš varētu atrasties neparastajā vietā. Tiesa, fotogrāfs vietā, kur radiācija joprojām var sasniegt pat kritisku atzīmi, neesot nakšņojis, tā vietā izvēloties viesu māju ārpus Pripjatas.
Mesijs savā ceļā sastapis vairāku sugu dzīvniekus, tostarp vilkus, gārņus un pat Prževaļska zirgus, sugu, kas savvaļā gandrīz vispār nav sastopama. Interesanti, ka Černobiļas traģēdijas skartajā teritorijā esot manīts pat Eiropas bizons jeb sumbrs, kurš arī tiekot uzskatīts par retu dzīvnieku.
Video: Neatlaidīgs jūras ērglis atkal regulē kameru zivjērgļu ligzdā Kurzemē
17. aprīļa rītā zivjērgļu ligzdā Kurzemē jau atkal novērots citas sugas pārstāvis, jūras ērglis, kurš izrādījis interesi par ligzdā novietoto kameru. Ligzdu jau nepilnu mēnesi var vērot tiešraidē, un tās laikā zivjērgļu mājvietā paviesojušies arī citu sugu pārstāvji.
17. aprīļa rītā tiešraides skatītāji varēja novērot šīs sugas pārstāvja darbības ap kameru. Pretēji novērotajam martā, kad jūras ērglis atradies galvenokārt aizkadrā un kad par putna "demontāžas" darbiem varēja nojaust pēc kustīgā kameras attēla, šoreiz jūras ērglis darbojies kameras priekšā.
Video: Zivjērglis neizpratnē par Latvijas pavasari
9. maija rītā sniegs pārsteidzis daudzus Latvijas iedzīvotājus un skāris arī zivjērgļu ligzdu Kurzemē, kuru var vērot Latvijas Dabas fonda nodrošinātā tiešraidē. Ligzdā uzturas zivjērgļu pāris, un mātīte cītīgi perē trīs oliņas, kuru nu skauj sniega kupenas.
Interesenti tiešraidē novērojuši, ka pirms pulksten pieciem no rīta ligzdā vēl nav bijis ne miņas no sniega, taču teju vai stundas laikā situācija mainījusies un ligzda apsnigusi.
Video: Zivjērglis atnes brangu zaru un to gandrīz uzmet mātītei
Zivjērgļu ligzdā Kurzemē mīt putnu pāris, kas jau cītīgi perē divas oliņas. Līdztekus tam "Dabasdati.lv" tiešraidē var vērot, kā putni aizvada savu ikdienu, un zīmīgs notikums novērots arī video iemūžinātajā fragmentā.
Video fragmentā redzams, kā zivjērgļu mātīte 2. maija rītā sēž ligzdā un perē divas izdētās oliņas. Tikmēr zivjērgļu tēviņš lidinās virs ligzdas, sev līdzi atnesis visai liela izmēra zaru. To tēviņš uzmanīgi cenšas iemest ligzdā, taču, kā vērojams, viens koka gals atduras pret perējošo mātīti.
Kuldīgas dzīvnieku patversmē nonākuši septiņi vāverēni
Kuldīgas dzīvnieku patversmē "Mīļās ķepiņas" nonākuši septiņi vāverēni, vēsta portāls "Kurzemnieks.lv". Patversmes apmeklētājiem zvēriņi gan netiekot rādīti, turklāt vēlāk plānots mazuļus palaist atpakaļ savvaļā.
Septiņi zvēriņi patversmē mītot jau nedēļu. Kā portālam norādījusi patversmes īpašniece, veterinārārste Marita Līdaka, tik liels metiens – divi vāveru puiši un piecas meitenes – esot visai neparasts, jo parasti vāverēm metienā dzimstot trīs vai četri mazuļi.
Vāverēni patversmē nonākuši no Meža kapiem, kur tos pamanījusi kapu kopēja. "Viņas acu priekšā mazuļus no dobuma diezgan lielā augstumā pa vienam izmeta meža pīle. To nevaram zināt – varbūt iepriekš tur vāvere izpostījusi pīles ligzdu. Pieaugusī vāvere lēkājusi apkārt, bet putnam neko izdarīt nevar. Ja mēģinātu tos atlikt atpakaļ, pīle varētu mazuļus atkal mest ārā," teikusi Līdaka.
'Dogo' barībā atrod neatļautu vielu karbamīdu
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzņēmuma "Tukuma straume" ražotajā barībā "Dogo ar mājputnu gaļu" konstatējis neatļautu vielu – karbamīdu, "MansDraugs" informē PVD pārstāve Ilze Meistere.
Ražotās barības partijas numurs (kods) – 2870, bet derīguma termiņš – 29.06.2018. Uzņēmums šobrīd atsauc piesārņoto barības partiju no tirgus, savukārt PVD aicina suņu īpašniekus pārskatīt savus suņu barības krājumus un neizmantot ēdināšanā "Dogo ar mājputnu gaļu" barību ar iepriekš minēto partijas numuru un derīguma termiņu.
Piesārņotās partijas apjoms ir 31 tonna, no kuras tirdzniecībā, pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, nonākušas aptuveni divas trešdaļas. Atsauktā barības partija uzņēmumam būs jāiznīcina.
Karbamīds (urīnviela) ir barības piedeva, kuru atļauts lietot atgremotāju ēdināšanā, bet suņu un kaķu barībā tā nedrīkst būt vispār, jo var dzīvniekiem izsaukt organisma saindēšanos.
Kas ir karbamīds – viela, ko atrada 'Dogo' barībā, un vai tā tiešām ir indīga?
Pārtikas un veterinārais dienests paziņojis, ka konkrētā AS "Tukuma straume" ražotās sausās barības "Dogo" partijā atrasta neatļauta viela karbamīds. "MansDraugs" skaidro, kas tā ir par vielu un vai karbamīds, ko sauc arī par urīnvielu, ir cilvēka un dzīvnieka veselībai kaitīgs.
Profesors Andris Zicmanis, Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātes Organiskās ķīmijas katedras vadītājs, sarunā ar "MansDraugs", norāda, ka karbamīds jeb urīnviela ir cieta, kristāliska viela, ko var saberzt pulverī. Šī viela ir labi zināma lauksaimniecībā, jo ar to tiek mēsloti lauki. "Tas ir iecienīts mākslīgais mēslojums, lai augiem pievadītu slāpekli. To ražo un lieto milzīgos daudzumos."
"Karbamīds jeb urīnviela nepieder pie stipri indīgām vielām, tā ir diezgan tālu no tā, ko mēs parasti saucam par indēm. To nevajadzētu lietot daudz, lai arī "daudz" arī ir stiepjams jēdziens," saka Zicmanis, norādot, ka ārkārtīgi lielos daudzumos urīnviela cilvēkam var izraisīt, piemēram, caureju un pat nāvi.
"Spriežot pēc presē saceltā trokšņa, dažiem tā ir indīga viela, bet dažiem nav. Sanāk, ka atgremotājiem – govīm un aitām – nav indīga, bet suņiem ir indīga. Man kā ķīmiķim par to gribas drusku pasmaidīt, jo es neticu, ka tajā suņu barībā, par ko troksnis ir sacelts, kāds speciāli to liktu klāt. Drīzāk ražošanas procesā nav bijuši pietiekami tīri trauki," pieļauj profesors. "Nevar "a priori" pateikt – ja apēdīsi gramu urīnvielas, būsi ļoti slims vai nomirsi. Tam vajag veikt izmēģinājumus, bet es neņemos teikt, vai tādi jau ir veikti. Urīnviela ķīmiķiem un lauksaimniekiem ir zināma vairāk nekā 100 gadu."
Aizkustinošs pašmāju stāsts: Suns jau divus gadus apmeklē mirušā saimnieka kapu
"Ko tādu dzīvē redzu pirmo reizi!" savā "Facebook" profilā 30. augusta vakarpusē rakstīja Kristaps Skuja, publicēdams fotogrāfiju, kurā redzams sunītis, kas guļ pie kapa. Šī ziņa aizkustinājusi simtiem cilvēku, kas dalījušies ar neparasto stāstu, un drīz vien komentāru sadaļā Elīna Caune, mirušā cilvēka mazmeita, ierakstīja: "Paldies par bildi! Beidzot zinām tagad, kā tas no malas izskatās!" Izrādās, četrkājainais draugs jau vairākkārt gājis prom no mājām: "Kad nevaram viņu sasaukt, pēc kāda laika parasti atnāk no kapu puses, māja tur pat aiz kapiem ir netālu. Opis miris jau divus gadus, un tur nu viņš iet laikam katru dienu..."
"MansDraugs" sazinājās ar Elīnu, kura laipni pastāstīja par nepilnus 10 gadus veco sunīti Tago no Liepājas un viņa paradumu apmeklēt sava mirušā saimnieka kapu.
"Viņš ir mūsu otras sunītes Rondas dēls. Kopš kucēna laika Tago ir bijis ļoti prātīgs suns, turējās cieši pie mana opja un manas mammas," stāstu iesāk Elīna. Tago bijis uzticams Elīnas vectēva draugs, kas spilgti pierādījies pēc tam, kad opītis devies aizsaulē. "Opim bija paredzēta operācija, pēc kuras bija diezgan briesmīgs, negaidīts pavērsiens – insults. Neatpazina nevienu, nekustējās un, mēnesi pavadot slimnīcā, mūs atstāja, dodoties uz vietu, kur sāpes neeksistē, bet suņi jau, protams, kaut ko nojauta."
Elīna atceras, kā suņi uzvedušies, kad notikusi atvadīšanās no vectēva: "Kad palūdzām apbedīšanas birojam, lai pirms kapličas tomēr iebrauc mūsu lauku sētā un izbrauc tai cauri, kā pēdējās atvadas no mājām – suņi neierasti klusēja un tad sāka gaudot, kaut gan parasti viņi uz svešām mašīnām rej. Tas bija ļoti emocionāli."
Leo dzīvība izdzisa nedēļas laikā. Amandas stāsts par kaķa saindēšanos ar liliju
Saimniece Amanda portālam "MansDraugs" atklāj – nebija domājusi, ka viss būs tik nopietni, taču nu viņa cer, ka pašas skaudrā pieredze palīdzēs izglābt citus kaķus, un dalās informācijā par augu kaitīgo ietekmi uz kaķiem.
Amanda stāsta: "Kādu vakaru ar draudzenēm sēdējām un pļāpājām. Istabā ienāca Leo ar dzeltenu degunu. Es paņēmu viņu sev tuvāk un sapratu, ka tie ir ziedputekšņi. Prasīju draudzenēm, vai kādā no istabām ir lilijas, jo zināju, ka nav pārāk labi, ja kaķis tiek pie tām. Viņas teica, ka esot. Es vēl noteicu, ka, cerams, Leo nebūs saindējies, noliku viņu zemē, un mēs turpinājām vakaru. Naktī viņš izvēma kaut kādas augu daļiņas. Par to es pārāk nesatraucos, jo mājās bija gan zālīte, gan citi augi, kurus viņš bieži ēda, lai attīrītu kuņģi. Un vemšana nebija nekas savāds.
Nākamajā dienā agri no rīta devos uz darbu. Leo gulēja savā būrītī. Viņš parasti no rītiem ilgi guļ, tāpēc nepievērsu tam uzmanību.
Vakarā pie mums bija ciemiņi. Parasti Leo bija superpriecīgs par ciemiņiem. Tik daudz jaunas gaļas, kurai uzbrukt. Bet tajā vakarā viņš gulēja tāds sabozies. Es viņu vairākas reizes uzrunāju, lai nāk pie mums, bet viņš pat nereaģēja. Šķita, ka viņš ir apvainojies (viņš mēdza tā darīt, kad, mājās atnākot, nebiju paņēmusi viņu klēpī un kārtīgi samīļojusi). Ciemiņi aizgāja, es viņu kārtīgi samīļoju, iedevu konservus, un gājām gulēt. Nākamajā rītā es ievēroju, ka konservu šķīvis nav aiztikts. Arī sausās barības trauciņš stāv pilns jau divas dienas. Parasti viņš vienā dienā spēja izēst gandrīz visu trauciņu. Tad viņš sāka vemt. Vienreiz, otrreiz. Un tad beidzot es atcerējos par lilijām... Uzreiz devāmies uz klīniku."