Foto: Shutterstock
Labvēlīgos apstākļos auguši, labi aprūpēti, atsevišķi telpaugi var dažu gadu laikā izstiepties jau līdz griestiem vai apjomā izaugt tik lieli, ka jau jāatbīda mēbeles tālāk no tā. Līdz brīdim, kad tas netraucē pašiem vai augam nepaliek par grūtu, to var ļaut, bet kādā brīdī jādomā jau par auga apgriešanu.

Latvijas Universitātes Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa ''Tavs Dārzs'' atklāja, kuri tad ir tie augi, kuru audzēšanā ar apjoma samazināšanu būtu jāsaskaras, un tie noteikti ir fikusi, monsteras un filodendri. Par katru no tiem speciāliste arī pastāstīja vairāk.

Ja esi ieplānojis apgriezt kādu citu augu, atceries – lai augiem būtu spēks pēc apgriešanas veidot spēcīgus un veselīgus dzinumus, tiem dod papildmēslojumu. Tā kā lielākā apgriešana ir pavasarī, tad arī dod mēslojumu, kurā ir vairāk slāpekļa, kas veicina augu zaļās masas pieaugumu.

Un augu griešanai izmanto dārza šķēres, ar kurām ērti var nogriezt gan zarus, gan lielās lapas.

Fikusi

No liellapainajiem fikusiem visbiežāk telpās tiek audzēti lirveida fikuss (Ficus lyrata) un kaučuka fikuss jeb gumijkoks (Ficus elastica) un tā šķirnes – 'Robusta', 'Decora', 'Burgundy', 'Variegata' un 'Abidjan'. Garas, slaidas lapas ir Binendijka fikusam (Ficus binnendijkii) un tā šķirnēm 'Alii', ' Amstel King' u.c.

Lai vainags veidotos kupls un kompakts, kokiem jau laicīgi sāk vainagu formēšanu. Vislielākā kļūda ir, ja augam atļauj izaugt līdz griestiem un tad sāk domāt par tā apgriešanu. Bieži vien jaunā galotne ir vizuāli glītāka, līdz ar to ir žēl augu apgriezt. Toties kociņa apakšpuse ir skraja.

Laicīgi apgriežot, augam zem griezuma vietas atmodīsies snaudošie pumpuri un attīstīsies jauni sānzari. Pēc apgriešanas labi zarojas Binendijka fikuss, toties lirveida ir robusts un veido nedaudz, bet toties spēcīgus zarus.

Foto: Shutterstock

Augus vislabāk apgriezt pavasarī, jo tad jau ir vairāk gaismas un jaunie dzinumi veidosies drukni un spēcīgi.

Griežot fikusus, jāievēro piesardzība, jo tie satur lipīgu, kairinošu, baltu piensulu. Augus griežot, jāuzvelk cimdi un kādas vecākas mājas drēbes, jo, sulai nokļūstot uz apģērba, to nevar iztīrīt. Savukārt uzpilējusi uz ādas, sula var radīt niezi, apsārtumu. Lai pasargātu grīdu no sulas pleķiem, pirms auga apgriešanas zem tā ir jānoklāj plēve.

Ja fikusiem augšanas apstākļi ir piemēroti, lapas ir veselīgas zaļas. Gada tumšākajā laikā rudenī, ziemā pa kādai lapai var nodzeltēt gaismas trūkuma dēļ. Ja lapa ir nodzeltējusi, tā viegli atdalās no zara, neradot lieku sulas tecēšanu. Savukārt, ja lapa ir bojāta, bet vēl zaļa, to nogriežot, tecēs sula.

Ja augs ir pamatīgi apgriezts, samazinājusies arī ūdens iztvaikošana no auga. Līdz ar to – ūdens patēriņš ir mazāks, tāpēc jālaista uzmanīgi, lai paliknī nekrātos un ilgstoši nestāvētu lieks ūdens.

Fikusiem izvēlas gaišu vietu ar izkliedētu saules gaismu. Optimālā temperatūra ziemā 16-20 oC.
Tos laista regulāri, lai sakņu sistēma ir vienmērīgi mitra. Augu nedrīkst iekaltēt. Pie zemākām temperatūrām laista mēreni. Fikusiem nepieciešama barības vielām bagāta, irdena, ūdenscaurlaidīga augsne.

Monsteras un filodendri

Foto: Shutterstock

Lielas lapas ir ārī kapelētājām liānām, monsterām un filodendriem. Biežāk telpās audzē garšīgo monsteru (Monstera deliciosa). Tai ir gari lapu kāti un lielas, dekoratīvas lapu plātnes. Gar stumbru nokarājas garas, spēcīgas gaisa saknes. Ja saknes saskaras ar augsni, tās iesakņojas. Saskaroties ar balstu vai sienu, tās piesūcas pie virsmas. Nedaudz mazāka un kompaktāka ir monsteras šķirne 'Borsigiana'.

Liellapains ir arī divplūksnu filodendrs (Philodendron bipinnatifidum). Tam augot lielākam, veidojas drukns, dekoratīvs stumbrs ar rakstu, kurš rodas lapu pēdu vietās, lapai atdaloties no stumbra. Lapu kāti tāpat kā monsterai ir gari. Lielas lapas ir arī starainajam filodendram (Philodendron radiatum).

Kā jau katrs augs, arī liānas tiecas uz gaismu. Tāpēc, ja šos augus novietos loga tuvumā, visas lapu plātnes būs pavērstas pret logu.

Piemēram, divplūksnu filodendram podā stāda vairākus augus, 3-4 galotnes. Divplūksnu filodendrs ir kompaktāks, un tas tik strauji, kā mostera nestiepjas garumā. Šī auga podu var regulāri nedaudz pagriezt pret logu, lai augums veidojas kompakts. Ja kāda galotne ir izstiepusies par garu, to apgriež. Droši var atraut vai nogriezt kādu traucējošu vai bojātu lapu ar visu kātu pie paša stumbra. Vecākās lapas vieglāk atdalās no stumbra kā jaunākās lapas.

Foto: Shutterstock

Lielas monsteras praktiski nav iespējams izkustināt vai kā citādi novietot pret gaismu, jo to stumbrs ir nestabils un tā stabilitāte atkarīga no balsta vai atsaitēm. Ja šis augs ir diezgan izpleties, tam var nogriezt galotni un to ieaudzēt. Būs jauns neliels un kompakts augs. Var arī atstāt veco, apgriezto stumbru, no kura veidosies vairāki jauni dzinumi. Ja traucē kāda monsteras lapa, to var droši noņemt, uzmanīgi atraujot vai nogriežot tuvu stumbram.

Filodendrus un monsteras audzē barības vielām bagātā augsnē. Optimālā temperatūra ziemā 16-18 oC. Monstera var paciest pat 10 oC vēsu telpu.

Lai gan vasarā šiem augiem tīk mitrums, ziemā ar laistīšanu jāuzmanās. Lieks mitrums zemākā temperatūrā var izraisīt augu bojāeju. Laista mēreni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!