sals aukstums dārzs pagalms
Foto: Shutterstock
Silto ziemu pakāpeniski nomaina vēsāks laiks, līdz ar to spēkā pieņemas kailsals, kas negatīvi var ietekmēt dažādus augus. Īpaši bīstams kailsals var kļūt Kurzemes pusē, kur sniega nav vispār vai tas nenosedz augsnes virskārtu. Pārējā Latvijas daļā, kur izveidojusies kaut neliela sniega kārta, satraukumam pagaidām pamata nav.

Ja sniega nav un aukstums turpinās, kailsals ir bīstams vairāku iemeslu dēļ: sasalstot augsnes virskārtai un salam turpinoties, sasaluma zona iet dziļāk augsnē. Sevišķi nelabvēlīgi apstākļi var izveidoties, ja salu pastiprina auksts vējš, – tad sasaluma slānis var palielināties vēl straujāk, un augu sakņu sistēma nepaspēj pielāgoties, skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Bīstamību šādā situācijā rada tas, ka, augsnes virskārtai sasalstot un pieturoties vējam, tā mitrumu zaudē tik strauji, ka augsnes virskārta sāk plaisāt un sasaluma slānis sarausta augu sakņu sistēmu, un tie var iet bojā. Lielajos laukos šajā situācijā neko īsti iesākt nevar, atliek vienīgi paļauties uz sniega atnākšanu. Citādi tas ir dārzos, kur ilggadīgiem stādījumiem, ziemcietēm, daudzgadīgiem dārzeņiem ir iespējams palīdzēt, izmantojot mulču.

Mulčējot augus ziemai, jāplāno 8–12 cm biezs mulčas slānis. Derēs gan sausas koku lapas, frēzkūdra, salmi un siens, gan koku zāģskaidas, ēveļskaidas, šķelda. Mulču var likt arī uz jau sasalt sākušas augsnes virskārtas – tā sasalšanu vai nu palēninās vai apstādinās. Mulču var likt katram augam individuāli vai, ja mulčas materiāla ir daudz, mulčē visu apdobes sleju – ilggadīgiem augļu koku un ogu krūmu stādījumiem, iesaka Narvils.

Sasalstot augsnes virskārtai un salam turpinoties, sasaluma zona iet dziļāk augsnē.

Būtiski iegaumēt, ka mulču nekad nedrīkst likt līdz ar augu sakņu kaklu, jo, uzsniegot sniegam, apakšā var kļūt tik silti, ka sakņu kakls vienkārši izsutīs un augs aizies bojā. Sala jutīgām kultūrām drošākais mulčēšanas veids ir pilnībā noklāt platību vainaga projekcijā uz zemes, vidēji izturīgām – pusi no vainaga projekcijas, bet sala noturīgām kultūrām – pēc apstākļiem. Vējainā laikā jārūpējas, lai sauso mulčas materiālu – koku lapas, ēveļskaidas, frēzkūdru – neaizpūstu pa gaisu.

Ja mulčas materiāla nepietiek, tad mulčē sala jutīgākos augus, pārējos tik, cik atliek mulčas, vai nemulčē vispār. Stipra kailsala gadījumā nepieciešamas mulčēt arī ģeotekstilā un melnajā agrotīklā audzētos augus. Tad mulčas kārta var būt nedaudz plānāka, rekomendē dārzkopības speciālists.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!