Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza valdes loceklis Edgars Vītols, paužot pateicības vārdus karantīnas bloka rekonstrukcijas atbalstītājiem, uzsvēra drošības nozīmi šajā kompleksā: "Ja mums atved nešpetna rakstura krokodilu, tad mums jāparūpējas gan par dzīvnieka, gan kopējo drošību. Ja pavasarī uz zoodārzu atved piekrastē nokļuvušus ronēnus, tad ir ļoti svarīgi, lai ar infekcijas slimībām neapliptu mūsu kolekcijas dzīvnieki. Rekonstruētajā karantīnas kompleksā par to visu ir padomāts. Sprosti ir transformējami, lai tajos droši varēt izvietot gan nelielus, gan arī nopietna lieluma dzīvniekus."
Starp karantīnas bloka iemītniekiem ir gan Dabas aizsardzības pārvaldes konfiscētais jenots Ješka, gan bebrs Čāpiņš, kas zoodārzā nokļuvis pavisam maziņš pirms vairākiem gadiem, gan likvidēta privāta terārija albīnais tīģerpitons, gan arī bruņrupuču patversmes rupuči.
Tagad ir izveidots Latvijā vienīgais universālais karantīnas komplekss, kas spētu uzņemt un rehabilitēt ļoti dažādus savvaļas dzīvniekus (vietējos un eksotiskos) – sākot ar čūskām, bruņrupučiem, papagaiļiem un citiem eksotiskiem mīļdzīvniekiem un beidzot ar dienas un nakts plēsīgajiem putniem, kā arī prāviem plēsīgajiem zvēriem, teic zoodārzā. Ik gadu Rīgas zoodārzs ir uzņēmis apmēram 70 dzīvniekus, kam bijusi nepieciešama palīdzība. Pateicoties rekonstrukcijai, mēs varētu uzņemt un izvietot divas reizes vairāk bēdubrāļu.
Šeit nonākušie dzīvnieki ir nošķirti no zoodārza kolekcijas iemītniekiem, neapdraudot tos. Ņemot vērā Rīgas zoodārza plašo iesaisti starptautiskās apdraudēto sugu saglabāšanas un vairošanas programmās (šobrīd piedalāmies 124 projektos), kvalitatīva karantinēšana ir svarīgs priekšnosacījums sekmīgam darbam.
Tāpat būs iespējama plašāka bruņrupuču patversme. Patlaban ik gadu uzņemam 30-40 dažādu sugu bruņrupučus, kas ir kļuvuši lieki saviem saimniekiem. No tiem visvairāk ir sarkanausu bruņrupuču, kas var iemitināties savvaļā, nodarot neprognozējamu kaitējumu Latvijas vietējai faunai.
Zoodārzs nu būs gatavs līdzdarboties ekoloģisku katastrofu gadījumos. Postošu vētru vai ūdens piesārņojuma rezultātā nelaimē vienlaicīgi var nonākt liels daudzums savvaļas dzīvnieku, kuriem nepieciešama tūlītēja un specifiska palīdzība. Piemēram, 2013. gadā Rīgas zoodārzā nonāca pieci paugurknābja gulbji, kuri bija nosmērējušies gudrona dīķī. Pirms tam kādā postošā vasaras vētrā zoodārzā tika nogādāti vairāk nekā 40 balto stārķu mazuļi.
Sadarbības rezultātā:
- iegādāti un uzstādīti divi konteineri, kas iekārtoti kā veterināro izmeklējumu telpa un saldētava;
- izgatavotas un uzstādītas sarežģītas un drošas dzīvnieku sprostu sistēmas, kas pielāgojamas dažādu dzīvnieku vajadzībām, nosedzami baseini, lai palielinātu tiem dzīves telpu. Ir izveidotas drošības sistēmas, lai kopēji nenonāktu kontaktā ar aprūpējamiem. Būtiska loma pievērsta veterināro prasību īstenošanai – sprostu metāla konstrukcijas ir speciāli apstrādātas, lai nodrošinātu to ilgmūžību un kvalitatīvu dezinfekciju;
- uzstādītas specifiskas apsildes, ūdens apgādes, ventilācijas, apgaismes un klimata kontroles sistēmas, kas nodrošina optimālus apstākļus gan mūsu platuma grādu, gan arī silto zemju iemītniekiem;
- veikta karantīnas ēkas un dzīvnieku ziemināšanas pagraba rekonstrukcija. Ziemināšanas pagrabā tiek izvietoti tie dzīvnieki, kuru dzīves ritmā ietilpst ziemas miera periods.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, novērtējot līdzšinējo veikumu, akcentēja nākotnes vīziju: "Mēs ļoti nopietni skatāmies nākotnē, lai Rīgas Zooloģiskais dārzs būtu starp vadošajiem Eiropas zoodārziem. Šis komplekss ir būtisks ieguldījums, lai dārzs nākotnē attīstītos un arī palīdzētu risināt Latvijas dabas aizsardzības jautājumus."
Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne priecīgi teica: "Mēs, Dabas aizsardzības pārvalde, priecājamies, ka karantīnas bloks ir gatavs, un tajā nepieciešamības gadījumā būs iespēja izvietot gan konfiscētos dzīvniekus, gan arī savainotos īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekus. Tā kā visai drīz pienāks marts un pludmalē parādīsies pirmie ronīši, tad sāksies itin aktīva sadarbība."
Karantīnas bloka rekonstrukcijas finansētājs, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas direktors Jānis Rudzītis, pasniedzot dāvanā telpu uzkopšanas aprīkojumu, izteica vēlējumu: "Katrā projektā ir būtiska tā realizācija. Domāju, ka tā ir izdevusies. Tomēr svarīgi ir tas, lai pēc tam šis objekts godam kalpotu visiem paredzētajiem mērķiem. Lai izdodas tos īstenot!"
Latvijas republikas Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka izteica cerīgu novēlējumu: "Šī ir vieta, kur vistiešāk satiekas Latvijas daba un Zooloģiskais dārzs. Visbiežāk šīs tikšanās ir visai skumjas, jo kaut kādu negatīvu iemeslu dēļ dzīvā radība nonāk šeit karantīnā. Ja parasti, atklājot kādu zoodārza ekspozīciju, mēs vēlam, lai tā būtu pilna ar dzīvniekiem, tad šajā gadījumā gribētos vēlēt pretējo – lai nebūtu šo dzīvnieku, kas nokļuvuši nelaimē un kam nepieciešama palīdzība. Labāk, lai šeit kādu laiku uzturas tie dzīvnieki, kas ierodas dzīvot mūsu zoodārzā no citurienes."
Atbalstot Rīgas Zooloģisko dārzu un veicinot tā turpmāko attīstību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas vides aizsardzības fonds pēdējo divu gadu periodā zooloģiskajam dārzam ir piešķīris finansējumu vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā. To skaitā dzīvnieku karantīnas bloka rekonstrukcijai – 550 tūkstošus eiro.
Remontdarbi karantīnas blokā sākās 2016. gada beigās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
