Jauniem ābeļu stādiem tas nav tik aktuāli, taču veciem augļu kokiem jāveic vainaga pazemināšana, retināšana, kā arī veco apakšējo zaru atjaunošana, raksta ''Dārzu meistars'', izklāstot arī to, kā vislabāk rīkoties.
Nav nemaz jānoalgo augļkopis, lai saprastu, kas ābelei jādara. Kā skaidro speciālisti, apakšējie zari laika gaitā ražas ietekmē arvien vairāk liecas uz leju, līdz to augšana gandrīz pilnībā apstājas un zars sāk lēnām iet bojā. Lai to novērstu, šādus zarus vajadzētu noīsināt līdz zara posmam, kur tam ir bijusi intensīva augšana, tātad līdz snaudošajiem pumpuriem, vai arī līdz kādam sānu zaram. Ja koks ir apsnidzis, vieglāk novērtēt zaru bojājumus būs, sniegu notīrot.
Retinot vecas ābeles vainagu, jāizgriež liekos, konkurējošos un stāvus augšup ejošos zarus. Pēc apgriešanas vainagam vajadzētu veidoties pēc iespējas simetriskākam, ar spēcīgiem un veseliem skeletzariem, lai nodrošinātu vienmērīgu saules gaismas piekļuvi katram zaram.
Bieži vien tam vajadzīgs ābeles vainagu noīsināt, nozāģējot galotni līdz kādam uz sāniem augošam skeletzaram, taču nevajag domāt, ka tas kaut kādā veidā traumē ābeli. Vainaga pazemināšana uzlabo visas ābeles, bet jo īpaši apakšējo zaru augšanas apstākļus, kā arī atvieglo ražas novākšanu un turpmāko apgriešanu.
Nav vēlams izgriezt zarus, kas resnāki par 8 centimetriem diametrā, jo šādas brūces parasti vairs neaizaug. Griezt vajadzētu ne vairāk par trešdaļu no visas zaru masas gadā, pat ja koks ir stipri sabiezināts un ilgi neveidots.
Speciālisti gan norāda, ka rezultāts nebūs tūlītējs, un dažreiz var paiet pat pieci gadi, līdz ābele ir pilnībā sakopta. Tāpēc jāatceras vecās ābeles vismaz ik pa diviem gadiem šādi apkopt, izgriežot bojātos un noliekušos zarus un ūdenszarus.
Šajā materiālā var noskatīties video, kā veidot vainagu ābelēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
