Sargās vai nesargās: piemēroti un ne visai atbilstoši suņi mājas pieskatīšanai  (1)

Laika gaitā speciālisti izveidojuši dažādus šķirņu sarakstus, tos pielāgojot konkrētām pazīmēm. Tāpēc turpinājumā var uzzināt, kuri varētu būt mājas labākie un sliktākie sargi. Atceries, ka daudz kas ir atkarīgs no suņa audzināšanas un dzīves apstākļiem, tāpēc viennozīmīgi norādīt uz viena vai otra suņa nepārprotamo atbilstību nevar. Taču noraidīt, ka katrai suņu šķirnei ir savas īpašības un raksturīgākās darbības sfēras, arī būtu aplami.

Tāpat vari uzzināt, kuru šķirņu pārstāvji ļoti labi jutīsies laukos, gan būdami kā lieliski mīluļi, gan uzticami sargi. Savu komentāru sniegusi arī Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Klučniece.

Lai arī mūsdienās suņi tiek vairāk izmantoti kā mājas mīluļi, nevis mājas sargi, vairākas suņu šķirnes jau vēsturiski veidojušās kā mājas, mantas un cilvēku aizstāvji. Tāpēc arī ir nosakāmas tās suņu šķirnes, kuru pārstāvjus uzskata par labākajiem sargsuņiem.

Sargsuni raksturo tas, ka mīlulis, redzot tuvojamies kādu svešinieku, ries un centīsies piesaistīt savu saimnieku uzmanību. Turklāt to viņi dara bez saimnieka tiešas komandas. Jau izsenis suņi sargājuši gan cilvēkus, gan teritoriju, gan arī mantu. Nereti suņi izmantoti zvejniecībā, arī karā, dažādos pārgājienos. Suns tika izmantots kā nodrošinājums tam, ka cilvēka manta netiks aiztikta. Arī mūsdienās suņi sargā gan mājas, gan saimnieku.

Muskuļotais un spēcīgais darba suns, kura dzimtene ir Vācija, radis dzīt lopus un vilkt ratus. Bet ne mazāk slikta ir rotveileru spēja sargāt savu mantu.

Lai arī suņi mēdz būt gan rāmi, gan pārliecināti par sevi, nereti dzīvnieki kļūs īpaši piesardzīgi pret svešiniekiem un bezbailīgi dosies aizstāvībā par savu māju un saimniekiem. Tas rotveilerus padara par iecienītu izvēli mājas sarga funkcijai, jo bezbailība un drošsirdība mudina suņus aizstāvēt savu teritoriju.

Ja suņi netiek pietiekami labi apmācīti, trausla kļūst robeža starp savas mājas sargāšanu un agresiju. Tāpēc saimniekam jābūt stingram un jāspēj pārliecināt suni, ka cilvēkam pieder galavārds.

Lasīt vairāk

Ko dara suns, kas sadzirdējis svešinieka tuvošanos? Protams, sāk aizrautīgi riet un pievērst arī saimnieka uzmanību. Taču, izrādās, ir arī tādas suņu šķirnes, kuru pārstāvji gatavi pat sadraudzēties ar svešiniekiem un pat ienaidniekiem, pat ja viņi šķērso suņa teritoriju.

Bieži dzirdēts, ka tieši Labradoras retrīveri un zeltainie retrīveri ir tie četrkājainie draugi, kuri gatavi spēlēties ar ikvienu, kas suņukam veltīs laiku un uzmanību. Arī šo šķirņu aprakstos parasti min, ka suņi nav labi sargi, taču "Pets4homes" atgādina par vēl desmit citām suņu šķirnēm, kuru pārstāvji drīzāk sadraudzēsies ar svešinieku, nevis aizrautīgi sargās māju, īpašumu, saimnieku un, galu galā, arī sevi.

Senangļu aitusuns, saukts arī par bobteilu, iemieso visas labās īpašības, kādas vien suņukam var būt. Draudzīgums, piesardzība un vēlme būt klāt jebkuram cilvēkam, kas ir gatavs veltīt sunītim laiku, raksturo šīs šķirnes mīluļus. Draudzīgums arī ietekmē to, ka senangļu aitusuns ir lielisks bērnu un citu dzīvnieku biedrs un, kā izrādās, arī svešinieku biedrs. Mīlulis ātri pieķeras cilvēkiem, tāpēc izveidot ciešas saites ar apkārtējiem bobteilam noteikti nav problēmu. Taču, ja ģimene nemeklē suni, kas sargās māju, bet gan mīluli, kas labi sapratīsies kā ar pieaugušajiem, tā ar bērniem, tad aitusuns būs laba izvēle.

Suņiem raksturīgs viļņains kažoks, kas rūpīgi jākopj. Biezā spalva lieti noder pat bargākos laikapstākļos, jo saglabā ķermeni siltu.

Lasīt vairāk

Kāds sunītis būs piemērots dzīvei laukos? Kad runa ir par mazo jeb dekoratīvo šķirņu sunīšiem, šķiet, nemaz nerodas šaubas par to, vai dzīve mājoklī pilsētā būs viņiem neatbilstoša. Taču lauku teritorijās ir citādi. Tur pat augumā lieli suņi var justies labi, jo tiek pie plašumiem, kuros izskraidīties, vienlaikus gūstot saimnieka uzmanību. Kuras šķirnes ir piemērotas lauku dzīvei?

Lasītāja Linda pie "MansDraugs" vērsās ar jautājumu par suņiem, kuri būtu piemēroti dzīvei laukos. Tāpēc, reaģējot uz Lindas lūgumu, gan ieskatījāmies jau esošās suņu saimnieku diskusijās par to, kuru šķirņu mīluļi ir piemēroti lauku dzīvei un mājas, kā arī teritorijas sargāšanai, gan vērsāmies Latvijas Kinoloģiskajā federācijā (LKF).

Federācijas prezidente Vija Klučniece uzreiz paskaidro, ka ir ļoti, ļoti daudz suņu šķirņu, no kurām izvēlēties sev piemērotāko četrkājaino draugu. Taču ir gana daudz faktoru, kas jāņem vērā sunīša izvēlē, piemēram, suņa lielums, raksturs, fizioloģija un spalvas biezums, un vēl citi faktori. Taču speciāliste Klučniece uzreiz min, ka nav vēlams izvēlēties medību šķirnes suni. "Ja viņš paspruks no mājām, viņš var iet patstāvīgi medīt," viņa raksturo. Protams, ja līdzās lauku mājām ir mežs, suns ar aso ožu ātri vien saodīs kādu savvaļas zvēriņu, kuram aizrautīgi dzīt pēdas, taču tas var vien sagādāt liekas problēmas saimniekam.

"Vispiemērotākie ir aitu suņi, jo viņi sargā savu ganāmpulku un savu teritoriju. Visvairāk mums ir vācu aitu suņi, mazāk beļģu aitu suņi," par lielisko sargsuni teic prezidente Klučniece.

Lasīt vairāk