Berķenes muiža - 23
Foto: Publicitātes foto
Miglā tītajā ziemas dienā ceļš uz Berķenes muižu šķiet nedaudz mistisks – apkārt viena dūmaka, līdzenumi, tad nekurienes sajūtu atgriež privātmāju rajons un daudzdzīvokļu nami, kas nemaz neliecina, ka jau pēc pārsimts metriem būs galamērķis. Neliela grava, tiltiņš pār upi, un esam klāt – Berķenes muiža visā savā godībā!

Ar muižas iepazīšanu ir līdzīgi kā ar cilvēkiem – pirmais iespaids itin nemaz neatspoguļo to, kādu vēsturi, dažkārt pat visai skarbu, tā glabā. Interesanti arī tas, ka parasti muižas rada visai atturīgu noskaņu, jo šāda ēka savas senās vēstures dēļ prasa pietāti un grūti tajā justies kā mājās, taču šis ir izņēmums. Varbūt tāpēc, ka saimnieki apzināti muižu atjaunojuši un iekārtojuši tā, lai nerastos sajūta, ka cilvēks atrodas muzejā, varbūt labo sajūtu rada tas, ka saimnieki paši šeit pārbaudījuši katru kaktiņu. Kā pašreizējie muižas saimnieki nonāca līdz tam, ka tagad dzīvo vienā no skaistākajām Zemgales muižām, un kāds bijis atjaunošanas process, stāsta Ilze un Aldis Melgalvji.

Ir cilvēki, kurus sastopot uzreiz rodas pārliecība – tie dara to, kas viņiem vislabāk padodas, un noteikti atrodas īstajā vietā. Nav ne mazāko šaubu, ka Melgalvju ģimenes lielākā kaislība ir Berķenes muiža, pie kuras atjaunošanas viņi neatlaidīgi strādājuši un to turpina darīt joprojām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!