Sniega sega uz skujkokiem – atstāt vai nopurināt

Ainavu dārzniece Aija Kaškure savā plašajā dendroloģiskajā dārzā kokiem ļauj dzīvot brīvi un ar savu iejaukšanos traucē tos pēc iespējas mazāk. Tieši to pielāgošanās spēja un attīstība ir tas, ko dārzniece vēlas redzēt savā dārzā. Tie, kuri veido dabas ainavai un mežam tuva izskata dārzu vai parku, ziemu var vadīt, nebēdājot par sniegu.

Taču, ja dārzā galvenais ir koku dekoratīvās īpašības, kur katram stādījumam jāsaglabā tam paredzētā forma, grūtos brīžos ir augiem jāpalīdz. Sniegu ieteicams nokratīt, kamēr tas vēl viegls, jo nereti snigšanai seko atkusnis, un sniegs kļūst smags.

Lapukokiem un krūmiem sniegs lielus postījumus parasti nenodara, bet skujkokiem klājas grūtāk. Tiem, kam zari sliecas uz leju, sniegs skaistumu nesabojās, taču tiem, kam dzinumi stāvi, sniegs var maitāt izskatu.

Slaidākos un tievākos augus tas var noliekt daļēji vai pavisam pie zemes. Atgūt paredzēto vertikālo akcentu dārzā būs grūti, jo stumbrs pat pēc atsiešanas var pilnībā neiztaisnoties.

Lielām tūjām sniegs var noliekt kādu no zariem, un atklāsies kailie stumbri. Šīs sekas labot būs ļoti grūti.

Atbalsta mieti noteikti vajadzīgi augststumbra potējumiem. Mazāks sniega postījumu risks ir tiem, kam zarojums nokarens.

Pareizi būtu sniegam gatavoties jau rudenī un visus riska grupas kokus atsiet pie atbalsta kociņiem. Tūjām starp zariem var iedzīt mietu un pie tā atsiet zarus. Ja aukla neitrālā krāsā, to var atstāt uz nākamajiem gadiem.

Arī patlaban kompakta auguma tūjām zaru apsiešana nāks par labu, koka augumu aptinot ar auklu. Auklu nevajag ņemt nost – tā var palikt un ieaugt koka vainagā. Tā arī paspūrušas formas augam var piešķirt precīzu apaļumu. Šāda aptīšana var noberzt mizu kokiem, kam tā plāna un jutīga, piemēram, asajām eglēm.

Purināt sniegu un tīt auklas ap zariem drīkst tikai tad, kad sals pielaidies. Lielā salā kokus nedrīkst aiztikt, jo tā tiks aplauzti zariņi.

Tuvojoties lielam salam, būtu labi jutīgākajiem augiem uzmest mīkstu sniega kupenu, jo sniegs ir labākais pakojamais materiāls. Taču tad šis augs un laika apstākļi jāuzmana. Ja lielais sals mitējas un sākas atkusnis, kupena var augu izsautēt. Tā tas mēdz gadīties ar dzīvžodziņiem vai augiem dobēs celiņu malās, uz kuriem ziemā samet nošķūrēto sniegu. Turklāt ir bijuši gadi, kad kupenas ap krūmiem pārklājas ar ledu, kas kūstot atlauž zarus. Ja uz auga uzmests sniegs, pēc sala to daļēji vajadzētu atraust. Līdzīgi tas ir arī ar pamatīgiem siltinājuma pakojumiem, piemēram, lapu maisiem (sausās lapas rudenī saber sieta maisos un glabā šķūnītī). Salīgākajiem tos uzliek tikai pirms un noņem pēc sala. Ja nav pārliecības, ka varēs izdabāt augam un mainīgajiem laika apstākļiem, dārzniece iesaka labāk paļauties uz auga gudrību un pielāgošanās spējām.