Kaut nedaudz zinot Baibu un viņas ikdienas nodarbošanos, jebkuram neradīsies šaubas, ka arī pašas mājas varētu būt dizaina cienīgas. Un tā arī ir, tikai vīziju, ka Baibai ir plašas telpas un vieta, kur mākslinieciski izpausties, pilnībā grauj realitāte ar samērā nelielajām telpām – kas to būtu domājis, ka Baiba dzīvo nelielā divistabu dzīvoklī!
Uz šo dzīvokli Baiba ar vīru Agri pārcēlusies pirms trim gadiem. Lai arī radošā personība savā dziļākajā būtībā ir Āgenskalna tipa māju cienītāja, kur, protams, būtu koka grīdas, koka logi un citas radniecīgas nianses, patiesībā visas prasības apmierinātas arī šajā centra dzīvoklī. Logu ir daudz un lieli. Tas arī bijis viens no svarīgākajiem faktoriem – lai netrūkstu gaismas. Griesti šeit ir ļoti augsti – tātad netrūkst arī plašuma sajūtas, tikai vienu gan Baiba ar laiku sapratusi – sienas gluži vai kāpj uz galvas, tāpēc arī izvēlējusies vairākus gaismekļus dažādos līmeņos, kas palīdz kaut kādā veidā pazemināt griestus.
Laba nevajag daudz
Ieejot dzīvoklī, acu skatiens apstājas pie fotosienas, kas pilna drukātām bildēm. Kāpēc gan glabāt bildes fotoalbumā un pārskatīt tikai dažas reizes gadā vai vēl retāk, ja var uz tām skatīties katru dienu? Patiesībā gan šādu ideju Baiba īstenojusi tādēļ, ka nepavisam nepatīkot violeto toņu tapetes un fotogrāfijas tās lieliski nomaskējot. Ir divas iespējas, kurp doties no nelielā priekšnama, – pa kreisi, kur ir viesistaba ar apvienoto virtuvi, vai pa labi, uz guļamistabu. Baiba izrāda viesistabu, kur ir gana liels dīvāns ar gaiša koka kafijas galdiņu un līdzās pavisam nelielu virtuves iekārtu un apaļu galdu. Turpat pie loga nolikts arī metāla noliktavu tipa plaukts, kas uz mājām atceļojis... tieši tā, no Baibas darba noliktavas. Sienu aiz dīvāna rotā dažādas bildes rāmīšos un glezna – Ievas Ekmanes radīts mākslas darbs. Uzmanību piesaista arī plakāts ar smalku druku. Izrādās, tā esot sena un mīļa dāvana vīram Agrim – grāmata, kas izkārtota vienā plakātā. Abi tolaik norunāja, ka tad, kad pašiem būs savas mājas, šo plakātu ierāmēs. Un nu tas ieņēmis goda vietu.
Telpā nepamanīti nepaliek liela apmēra zaļie augi un floristikas kompozīcijas. Baiba smejot saka, ka tie viņas darbarīki – lai neaizietu postā, zaļos augus aprūpējot savā dzīves telpā, bet tie regulāri ceļo uz dažādiem pasākumiem un fotosesijām. Vaicāta, vai ir "zaļo pirkstiņu" īpašniece, Baiba ar nopūtu atzīst, ka neesot. Lai arī augi aprūpēti pēc katra vajadzībām un saimniece ar tiem arī regulāri aprunājoties, lielākoties to mūžs nav ilgs, bet tas esot pavisam normāli, jo importētie augi tam gluži vienkārši nav paredzēti.
Otrā dzīvokļa galā ir guļamistaba, kas ir arī Baibas mīļākā dzīvokļa vieta. Tur lielākā telpas daļa atvēlēta tieši gultai, un tā bijusi viena no pirmajām lietām jaunajā dzīvoklī. Gultu taisījis pats Baibas vīrs – koka dēļu galvgalis tik ļoti iepaticies, ka viss pārējais istabā pieskaņots tieši tam. Bez gultas istabā ir arī skapis un dažādi aksesuāri – iekārts spogulis, pie gultas metāla lampa uz koka bluķīša, pie sienas statīvs literatūras glabāšanai un citi nieki, kas harmoniski iekļaujas guļamistabas interjerā. Iespaidīga ir arī lielā griestu lampa, ko Baiba saņēmusi pateicībā par savu darbu. Lai arī šķiet, ka Baiba varētu būt smalku dizaina lietu cienītāja, viņa tam oponē, sakot, ka ļoti daudz skaistu lietu ir arī "lētā gala veikalos". Un tā lielākā māksla ir atrast nevis dārgas un skaistas lietas, bet lētas un skaistas, un to viņa piekopusi arī savas oāzes iekārtošanā.
Mājas, kas nomierina
Tā kā ikdienā Baiba ļoti daudz pievēršas interjeram, vaicāju, vai maz ir vēlme ko tādu darīt arī mājās. Kā izrādās, ja darbā pret visu ir augstas prasības, tad mājās gan esot pielaidīgāka un te vairs neparādoties perfekcionistes sindroms. Baibai nepatīkot mājās ne mazgāt traukus, ne kārtot veļu, ne putekļus slaucīt, un tas tāpēc, ka diendienā to vien dara kā kārto, tāpēc nav nekāds brīnums. Taču, kas attiecas uz pašas dzīvokļa interjeru, nevarot iedomāties sevi dzīvojam spilgtās krāsās, tās padarītu viņu traku. Tādēļ, ka ikdiena ir ļoti krāsaina, piesātināta un spilgta, mājas gribas pieklusinātas un mierīgas, un pelēko toņu gamma tam ir ļoti pateicīga. Teju katram mājās ir kāda mīļākā lieta, bet Baiba stāsta, ka pašai nav raksturīga emocionāla pieķeršanās lietām, tāpēc arī jebkas, izņemot gultu, var tikt izmantots darba vajadzībām, un tā tas arī notiek. Tieši tāpēc vīrs iegādājies spilgti zaļu sulu spiedi, jo tādu Baiba noteikti neizvēlētos darbam, tādēļ mājās tā palikšot vienmēr.
Lai arī Baibas ligzdiņa ir neliela, pagaidām viņi te jūtoties ļoti labi un neesot vēlmes pie šī dzīvesveida meklēt jaunu vietu dzīvošanai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka brīvajā laikā ar lielāko prieku pāris dodas uz Cēsīm, kur abiem dzīvo vecāki, un tad varot izbaudīt visu to, kā pietrūkst pilsētā.
Foto no Baibas Prindules-Rences mītnes: