Kurlais dalmācietis Čārlijs, kas bezkaunīgi traucē saimniecei vingrot  (19)

Dalmācietis Čarlijs kļuvis populārs, pateicoties video, kurā viņš redzams, traucējot saimniecei Kolīnai Vilsonei vingrot. Lai arī tas ir amizants un aizkustinošs, suņa stāsts ir vēl īpašāks. Izrādās, Čārlijs esot kurls.

ASV mītošo suni saimniece Vilsone esot adoptējusi no kādas dzīvnieku organizācijas Kalifornijā. Dalmācieti esot plānots iemidzināt, jo iepriekšējie saimnieki suni raksturojuši kā ietiepīgu, nejauku un destruktīvu. Taču Vilsone neesot nobijusies no suņa raksturojuma un uzņēmusies rūpes par īpašo Čārliju.

Portālam "Wunderdog Magazine" viņa atklājusi, ka savā dzīvē daudz lasījusi grāmatas par suņiem, tāpēc zinājusi, ka mīluļi varot būt kurli, īpaši tie, kam ir balts kažoks. Savas zināšanas viņa pārbaudījusi uz Čārliju, pie suņa ausīm sasitusi plaukstas, uz ko suns neesot reaģējis. Tāpat Čārlijs esot viņai kodis, taču saimniece savu topošo mājdzīvnieku uzrunājusi stingrā balsī un dalmācietis viņā klausījies.

Raksturodama dzīvi ar nedzirdīgu suni, Vilsone teikusi, ka šādi mīluļi varot būt nedaudz agresīvāki un dusmīgāki, ja vien pats saimnieks nevelta laiku sava uztcamā drauga socializācijai. Arī Čārlijs sākotnēji bijis visai neģēlīgs, taču ar laiku viņš kļuvis jaukāks.

Melnbaltais suns esot arī pielikts pie darba, teikusi saimniece. Čārlijs palīdzot gan cilvēkiem slimnīcās, atvieglojot slimo cilvēku atveseļošanās procesu, gan arī pašai Vilsonei, kurai dalmācietis kļuvis par servisa suni. Tāpat suns esot piedalījies televīzijas raidījumos un fotosesijās.

Savukārt video redzamās situācijas Vilsone raksturojusi kā tipisku Čārlija uzvedību. Tā kā pašai saimniecei esot nervu traucējumi, ikreiz, kad viņa apguļoties uz muguras un ceļi vērsti augšup, suns nākot un apsēžoties uz viņas. Tas gan esot radies tāpēc, ka Vilsone mēdzot zaudēt samaņu, taču sunim patīkot patraucēt saimnieces vingrošanu mājās, kad viņa atrodoties līdzīgā pozīcijā. Taču Čārliju viņa neuzskatot par traucēkli, gluži pretēji: dalmācieša klātbūtne viņai krietni palīdzot.

Ikdiena ar kurlu dalmācieti esot nedaudz citāda, salīdzinot ar citiem suņiem. Piemēram, Čārlijam esot vibrējoša kaklasiksna, kas sunim paziņojot, kad viņš aizklīdis pārāk tālu no saimnieces. Tāpat saimniece ar suni lielākoties sazinoties, izmantojot ķermeņa valodu, jo izteiktos vārdus suns nedzird. Taču Čārlijs tāpat regulāri paskatoties, kur atrodas saimniece, skaidrojusi Vilsone. Saikni ar kurlu suni viņa raksturojusi kā ļoti ciešu, pieļaudama, ka neviens cits par Čārliju nevarētu tik labi parūpēties. Dalmācietis esot saradis ar viņu un abiem izveidojusies sava komunikācijas sistēma, ko citi cilvēki nesaprastu vai nevēlētos iekļaut savā dzīvē.