Jānis Ķuze. Mazais ērglis
Latvijas Dabas fonda (LDF) eksperti jau vairākus gadus seko līdzi ar raidītājiem aprīkotiem aizsargājamiem putniem, lai iegūtu jaunu informāciju par putnu ekoloģiju, ligzdošanu, migrāciju un noskaidrotu sugas dzīvotņu izvēles likumsakarības. Sugas, kurām Latvijas Dabas fonds īpaši pievērš vērību šajā pavasarī, ir lielais dumpis un mazais ērglis, jo LDF pašreiz īsteno projektus šo putnu aizsardzībai un tiem piemērotu dzīvotņu atjaunošanai. Informācija no raidītājiem liecina – gan lielie dumpji, gan mazie ērgļi ir sākuši atpakaļceļu no ziemošanas vietām uz ligzdošanas vietām, "MansDraugs" pavēstīja LDF pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.

Šogad LDF seko līdzi septiņiem ar raidītājiem aprīkotiem Latvijas lielajiem dumpjiem. Latviju putni pameta pagājušā gada oktobrī un novembrī un devās pārziemot uz dažādām vietām visā pasaulē. Lielākā daļa no putniem ziemas mītnes atrada valstīs, kas ir pētniekiem zināmas lielo dumpju ziemošanas vietas – piemēram, Polijas piekrastē un iekšzemē, Dānijā. Viens no novērotajiem putniem jau bija atgriezies Latvijā, Papes ezerā, taču aizlidoja atpakaļ uz Poliju. Pārējie saskaņā ar pēdējiem datiem no raidītājiem vēl uzturas ziemošanas vietās.

Taču šī gada lielāko atklājumu sagādāja Kandavas novada Kapukroga dīķī noķertais lielais dumpis, kas Latviju pameta oktobra beigās, šķērsoja Poliju un turpināja ceļu uz dienvidiem. Pēc Vidusjūras šķērsošanas tas nonāca Āfrikā, pārlidoja Sahāras tuksnesi un 19. novembrī sasniedza Nigēras upi Mali, kopumā nolidojot ap 6800 kilometru. Šis ir pirmais zināmais gadījums, kad kāds no Latvijas lielajiem dumpjiem ir devies uz tik tālām ziemošanas vietām.

Eiropas SavienībaMaliĀfrikaKaķis & Suns

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit