Kaķiem ir vienalga, kādā valodā ar viņiem runā. Viņi atsaucas jūtu un ķermeņa valodai, bet tie, kas mīl dzīvniekus, vienmēr atradīs kopīgu valodu ar līdzīgi domājošajiem, neatkarīgi no viņu nacionalitātes. Par to pārliecinātas dzīvnieku patversmes “Dzīvnieku draugs” darbinieces Solvita Vība un Jūlija Tišeļnikova. Katru gadu simtiem kaķu patversmē rod gan aprūpi uz laiku, gan arī pastāvīgus saimniekus.
Pie biroja ieejas mūs sagaida melnbaltais Jaša. Gurdeni šūpojot apaļīgos gurnus, kaķis apņēmīgi izvairās no ikkatra glāsta un svarīgā gaitā dodas uz priekšu. Nevienam nerodas šaubas par to, kurš patversmē ir galvenais.
Jaša patversmē mīt gandrīz gadu. Viņu atnesa līdzjūtīgi darbinieki no kādas slēgtas kafejnīcas Raiņa bulvārī, kur kaķis bija lutināts ar kulināriem šedevriem. No liekā svara un bezizmēra ēšanas jaunajā mājvietā nācās atteikties, jo tas nodarīja kaitējumu veselībai. Pret kaprīzo un nejauko raksturu darbinieki izturējās daudz iejūtīgāk – kaķi iemitināja atsevišķā vietā biroja telpās, kur viņš jūtas kā lielais boss. Gulēt uz ceļiem un mīļoties – tas ir zem viņa lepnuma, bet būt lietas kursā par to, kas notiek – kā nu bez tā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
