Negaisa laikā Oklendā, Jaunzēlandē, Ketrīna van Bīka pamanījusi mazu, pelēku, izmirkušu kunkulīti. "Es pat nebiju pārliecināta, vai tas ir kaķis. Viņš vairāk izskatījās pēc peles," atgadījumu, ko piedzīvojusi pirms diviem gadiem, viņa raksturojusi portālam "The Dodo". Šo gadu laikā mazais kaķēns izaudzis par ārkārtīgi skaistu runci.
Tā kā lijis lietus, van Bīka piesteigusies pie melnās būtnes un sapratusi, ka tas ir ārkārtīgi mazs kaķēns, kas, ļoti iespējams, dzimis tajā pašā dienā. Apkārt neesot manīti citi kaķi, tamdēļ sieviete nolēmusi mīluli nest mājās. Tur viņa kaķi nosaukusi par Brūsu.
Lai arī sākotnēji jaunā saimniece cerējusi, ka kaķim nekas nekaiš un viņš izaugs par krietnu runci, diemžēl ar laiku murrātāja veselība pasliktinājusies. Lasot informāciju par jaundzimušajiem kaķēniem, viņa sapratusi, ka Brūsa gadījumā daudzi neizdzīvotu, un sākusi cītīgi rūpēties par mazo mīluli, sastādot īpašu barošanas programmu, kas paredzējusi regulāras maltītes.
Lai pārliecinātos, ka kaķis allaž ir paēdis, ik dienu, dodoties uz darbu, viņa pirms tam piestājusi pie kaķu aukles, kura turpinājusi pildīt van Bīkas iesākto kaķa atveseļošanās kūri. Saimniece atklājusi, ka visgrūtāk esot bijis ievērot attiecīgos laikus, kad mazulis jābaro.
Tā pagājušas sešas nedēļas, kuru laikā Brūsam nemitīgi veltīta gan saimnieces, gan veterinārārstu un citu labdaru uzmanība. Jau pavisam drīz mīluļa spalva no pelēkas sākusi kļūt melna. Van Bīka paskaidrojusi, ka kaķa spalva mēdzot būt pelēka, ja kaķēni piedzimstot stresa māktai vai slimai kaķenei. Turklāt tā varot būt ne tikai pelēka, bet arī krēmkrāsā vai pat sarkanīga, viņa teikusi. Ar laiku krāsa gan mainoties. Trīs mēnešu vecumā Brūsa spalva bijusi pilnībā melna.
Atguvis spēkus, kaķis sācis uzvesties daudz draiskulīgāk: "Viņš lēkāja apkārt kā aptracis pusaudzis." UN to pašu Brūss darot vēl joprojām, būdams aptuveni divus gadus vecs. Melnajam skaistulim patīkot spēlēties ar otru mājokļa kaķi un pierādīt, ka viņā joprojām mīt tas spīts, kas palīdzējis pārciest sūro bērnību.
Šobrīd Brūss esot kļuvis par jautru, neatkarīgu kaķi, kam raksturīgs brīvdomātāja gars, minējusi van Bīka.
Melnā runča stāsts idvesmojis pašu saimnieci, kura nesen radījusi bērnu grāmatu par Brūsu, tai dots nosaukums "Brūss atrod mājas".
Ikreiz, paskatoties uz melno murrātāju, saimniece jūtot, ka kaķis esot viņai pateicīgs par sniegto iespēju dzīvot. "Viņš tiešām manī rada to sirsnīgo sajūtu, kad uz viņu skatos. Esmu lepna par visu, ko viņš ir pārcietis. Mēs esam laimīgi, ka esam atraduši viens otru," tā priecīgā saimniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
