Runājot par senām ēkām, kuras vēl joprojām apkurinām ar malkas apkuri, šī nelielā dabīgā ventilācija caur logiem un durvīm ir pat vēlama. Bieži vien, nomainot vecos koka logus pret mūsdienās izgatavotajiem hermētiskajiem logiem, mēs izslēdzam dabīgo ventilāciju. Sāk pelēt logu ailes, uz stikla pastiprināti nosēžas mitrums rasas pilienu veidā, un malkas apkures krāsnīm pietrūkst vilkmes. Protams, rodoties šīm parādībām, ir arī citi faktori, kas rosina šādu apstākļu veidošanos. Tiek neievēroti arī paši logu konstruktīvie elementi – logu, durvju biezums, to iebūves dziļums. Vienīgie risinājumi ir telpu vēdināšana un vēl labāk mākslīgas gaisa pieplūdes ierīkošana, kas veicina gaisa apmaiņu.
Lai izprastu, kāpēc caur logiem pastiprināti ieplūst aukstais gaiss, tie rūpīgi jāaplūko. Vissvarīgākais ir pārbaudīt, vai tie vispār kārtīgi aizveras, vai vērtnes piespiežas kārbas daļai, vai rokturis nostājas pareizā stāvoklī, skaidro Upenieks. Ja novērojams, ka tas tā nav, ir jāmeklē iemesli.
Viens no populārākajiem iemesliem ir daudzi krāsas slāņi, kas veido tādu biezumu, ka vērtnes ir grūti aizvērt un tas ir jādara ar spēku, kas nav vēlams, jo tiek lauztas, liektas eņģu vietas. Šādā gadījumā jāattīra no krāsu slāņiem vērtņu gropes un kārbas (jeb aplodas) virsma, bet šo darbu tik tiešām ir labi veikt, kad ārā ir silti laika apstākļi. Šis pats krāsu biezums ietekmē ar paša loga mehānisma darbību. Tas var būt pielijis ar krāsu vai pat aizkrāsota mēlīte, kura vairs nespēj funkcionēt. Tas nozīmē, ka ir jāveic šī mehānisma tīrīšana, eļļošana.
Otrs iemesls varētu būt nosēdušās vērtnes – eņģu izdilums vai visas ēkas sēšanās rezultātā sašķiebušās logu, durvju kārbas, tādējādi parādoties spraugām starp vērtni un kārbu. Šajā gadījumā būs jāizvērtē, cik ļoti būtiska ir šī sēšanās, vai nav nepieciešami kādi citi pasākumi, lai novērstu šo defektu.
Ja ir novērots eņģu izdilums, tad jāpadomā par kādu papildu gredzenu uzlikšanu starp eņģu saduru vietām, vai arī par visa eņģu komplekta nomaiņu. Tāpat jāpievērš uzmanība, cik labi turas stikli vērtnē, ļoti iespējams, ka ir izbirusi ķite un stikls kustas, un tādējādi arī pati vērtne ir sašķiebusies. Koka logu atjaunošanas speciālists piekodina, ka vecos koka logos savienojumi netika līmēti, bet sastiprināti tikai ar koka tapām, jo mitruma noturīgas līmes tajā laikā vēl nebija, bet savienojumi taisīti pēc iespējas ciešāki. Mainoties mitrumam un šis vērtnes ekspluatējot, šie savienojumi ir kļuvušas kustīgi. Arī pienaglotas stikla līstītes šajā gadījumā nelīdzēs, jo loga vērtnes rāmis principā ir zaudējis savu noturību. Šāda veida savienojumus nelīmē, bet maina tapas un ķīlē, tādējādi atkal iegūstot stabilu konstrukciju. Upenieks šo darbu iesaka uzticēt speciālistiem, lai nofiksētu pareizajā stāvoklī vērtni pret kārbu.
Ļoti iespējams, ka loga vai durvju kārba vairs nav 90 grādu leņķī. Ievietojot vērtni eņģēs, pēc pārtapošanas un pārķitēšanas to vienkārši vairs nevarēs aizvērt. Runājot par logu ķiti, mūsdienās ir pieejami jau sagatavoti dabīgās ķites maisījumi, ar kuriem ir patīkami strādāt un pašiem nav jājauc krīts ar lineļļu, ievērojot precīzas proporcijas. Ķitējot logu stiklus vērtnē ar ķiti, iegūst ļoti hermētisku un noturīgu vērtni. Ūdens, kas nonāks uz stikla, pa slīpo ķites daļu notecēs uz palodzes. Šeit būtu jāatceras viens knifs. Kad tiek krāsoti logi, vajadzētu 1 mm krāsas pārkrāsot ķitei pāri uz stikla, lai ķite būtu pilnīgi aizsargāta no apkārtējās vides iedarbības.
Lai uzlabotu siltuma noturību, Upenieks iesaka iekšējā loga daļā, vislabāk kārbā, iefrēzēt blīvgumijas, bet katrā ziņā nekādā gadījumā loga ārējā daļā, jo tādējādi izjauks dabīgo loga gaisa iekšējo apmaiņu un loga kārbas iekšpusē uz ārējā stikla pastiprināti parādīsies mitrums rasas pilienu veidā, kas veicinās loga trupēšanu un pat kopējā loga stāvokļa pasliktināšanos.
Speciālists vērš uzmanību – ne vienmēr aukstumu telpās izraisa logi, bieži vien jāpaskatās uz visu ēku kopumā, un ļoti iespējams, ka atradīsies daudz būtiskāki siltuma zuduma avoti.
Saglabājot vēsturiskos logus un ārdurvis, tiek saglabāta arī vēstures liecība par tā laika amatniecības augsto līmeni. Varam tikai iedomāties, kāda šī nozare bija tajos laikos, kad ar ražošanas apjomiem bija jānodrošina milzīgs apjoms, turklāt ar maziem resursiem. Mūsdienās joprojām ir daudz šādu amatnieku, kas prot izgatavot šāda veida būvgaldniecības izstrādājumus un vēl mazāk uzņēmumu, kas ko tādu vispār piedāvā.
Plašāk par restaurācijas pamatprincipiem var uzzināt meistarklasēs, kas notiks 28., 29. aprīlī Kalnciema ielas Koka Arhitektūras centrā. Meistarklases vadītāji: Uģis Baļļa un Guntars Upenieks.
Restaurators Uģis Baļļa – mēbeļu un interjera priekšmetu restaurators – meistars, Rīgas Celtniecības koledžas koka restaurācijas darbnīcas vadītājs, Restauratoru apvienība A74. Guntars Upenieks – stila mēbeļu galdnieks, kokapstrādes inženieris, guļbūvju ēku celtnieks.