Ventilācija bez siltuma zuduma – rekuperācija un tās labumi  (3)

"Rekuperators ir iekārta, kas telpās esošo gaisu izvada uz āru, taču saglabā siltumu, lai ienākošais gaiss uzreiz būtu atbilstošā temperatūrā," iekārtas darbības principu skaidro uzņēmuma ''Artiva'' valdes priekšsēdētājs Artūrs Gredzens. "Būsim godīgi – gaisa apmaiņa jeb dabīgā ventilācija mūsu mājās šobrīd vairs nefunkcionē, kaut ļoti daudz cilvēku ir pārliecināti, ka viņu dzīvesvietā ir dabīgā ventilācija. Jo ir taču, piemēram, jaunā tipa logi ar ventilācijas funkciju. Taču gaisa apmaiņai ir vajadzīga pieplūde un iespēja esošajam gaisam tikt ārā. Bez papildu līdzekļiem tas mūsdienās vairs nenotiek, tāpēc nebaidīšos apgalvot, ka dabīgās ventilācijas vairs nav."

Ventilācijas trūkuma nepatīkamākās sekas ir negatīvā ietekme uz iedzīvotāju veselību un mājas kvalitāti. "Bieži vien lielākā problēma ventilācijas trūkumam ir mitrais gaiss. Liekais mitrums parādās uz logiem un sāk sūkties sienā, kam tā ir pārāk liela slodze. Rezultātā mājas fasādei lobās krāsa, ātrāk bojājas arī citas konstrukcijas," skaidro Gredzens. Viņš arī uzskata, ka esošās māju siltināšanas programmas bieži vien nodara lielāku postu nekā dod labumu, jo maksimāli tiek ierobežota gaisa apmaiņa.

"Tajās mājās un dzīvokļos, kur katram ir savs skaitītājs – iedzīvotāji maksā tikai par savas dzīvesvietas patērēto siltumu, tāpēc never vaļā logus un nevēdina. Esmu bijis telpās, kur ziemā ir 70% mitrums, sienās ir pelējums. Jautāju – kāpēc jūs neventilējat? Atbilde – kad atveru logus ventilācijas režīmā, man siltuma skaitītājs sāk griezties tā, ka es vienā dienā par apkuri vien samaksāju piecus eiro. Taču mitrums ir tik liels, ka man, ieejot bez brillēm, acis aizsvīst – sajūta kā pirtī! Ir bijuši gadījumi, kad pat gaismas ķermeņi sarūsē. Tāda ir reālā situācija mūsdienu mājās." Drīz gan tas tā vairs nebūs, jo stāsies spēkā Eiropas normatīvie dokumenti, kas paredzēs – ēku vairs nevarēs nodot ekspluatācijā bez ventilācijas.

Vai šo iepriekš aprakstīto situāciju var labot mitruma savācējs? "Var, bet tas savāks tikai mitrumu, taču kopējo situāciju neuzlabos. Ja ir rekuperators, tad mitruma savācējs nav vajadzīgs. Ir arī tādas rekuperācijas iekārtas, kas uztur vajadzīgajā līmenī gan mitrumu, gan siltumu. Tādā gadījumā telpā ieplūstošajam gaisam tiek regulēts arī mitruma līmenis," stāsta Gredzens.

Kas attiecas uz iedzīvotāju veselību, Gredzens ir kodolīgs: "Aptieku paliek vairāk un astmas slimnieku arī." Viņš piebilst, ka lielākā problēma ir cilvēku spējā pierast un adaptēties, tāpēc slikto gaisa kvalitāti vairs nav iespējams novērtēt. "Bez ēšanas var izturēt mēnesi, bez ūdens – nedēļu, bez gaisa – minūti. Galvenā problēma ir nevis svaigā gaisa padošana, bet fakts, ka no telpas netiek izvadīts oglekļa dioksīdu jeb CO2. Skābekli mēs nevaram telpā izelpot, tā pietiks. Taču CO2 koncentrācija ir tik liela, ka mēs to ieelpojam un organismam no tā ir jāatbrīvojas, taču tas nav iespējams," skaidro speciālists.

Rekuperatoru var uzstādīt gan jaunos projektos, gan arī jau uzbūvētās mājās un dzīvokļos. Protams, labāk uzstādīšanu veikt pirms remonta, kā arī remonta vai būvniecības laikā, jo tā būs vieglāk noslēpt caurules, kas ir sistēmas redzamākais elements. Pati iekārta ir diezgan liela, tāpēc nepieciešams domāt, kur to novietot. Tās arī vienīgās neērtības. Apkopi var veikt iekārtas īpašnieks pats, reizi gadā vai reizi divos gados, iztīrot filtru. Savukārt skaņa ir atkarīga no gaisa vada sistēmas. Metāla gaisa vadu sistēmās ir iespējams izvietot klusinātājus.

Rekuperācijas iekārta ir dārga, taču bez iepriekšminētajiem labumiem tās vērtību īpaši varēs apzināties ziemas sezonā. "Mani aprēķini un personīgā pieredze liecina, ka rekuperators efektīvi sadala siltumu telpā un samazina nepieciešamo siltuma apjomu par aptuveni 20 līdz 30 procentiem. Tas nozīmē, ka mazāk laika un malkas ir jāiegulda kurināšanā," pieredzē dalās Gredzens. Viņš gan piebilst, ka nevajag būt pārāk optimistiskiem – rekuperators sevi atpelnīs laika periodā no sešiem līdz desmit gadiem.

Kārlis Gedrovics ir gatavs gaidīt tik ilgi. Viņš savā paša projektētajā vecāku mājā uzstādījis kamīnkrāsni un rekuperatoru, kas komplektā nodrošina, viņaprāt, efektīvāko siltā gaisa izplatīšanu visā mājā. "Mēs izvēlējāmies kamīnkrāsni ar gaisa padevi no ārpuses. Kamīnkrāsni tāpēc, ka tā gan akumulē siltumu, ko saražo, sadedzinot kurināmo, gan tāpēc, ka nodrošina dzīvā uguns esamību telpā tāpat kā kamīns. Savukārt, rekuperatora uzdevums ir uzturēt telpā spiedienu, lai, atverot durvis, ārā iziet siltums nevis aukstums ienāk iekšā. Tāpat tas sadala siltumu pa visām telpām atbilstoši nepieciešamībai. Piemēram, guļamistabā nekad nevajadzēs augstu temperatūru," stāsta Gedrovics, kurš izvēlēto risinājumu šoziem pārbaudījis un ir apmierināts ar rezultātu.

"Protams, lielākais efekts būs tad, ja šāda sistēma tiek uzstādīta jaunā mājā, nevis tiek uzlaboti vecie risinājumi. Turklāt vecās mājas mēdz būt slikti izolētas, un siltums iet ārā no telpām jebkurā gadījumā," saka uzņēmuma ''Kamina.lv'' vadītājs Atis Ozols. "Taču viennozīmīgi labāk ir 25% vairāk samaksāt par labu kamīnkrāsni un sistēmu, kas pēc tam siltumu pareizi vada visā telpā, nevis kurināt vairāk un ik mēnesi patērēt vairāk naudas, iegādājoties vairāk kurināmā."