Dace teic, ka kaķi viņas dzīvē bijuši vienmēr, īpaši tad, kad viņa dzīvojusi kopā ar vecākiem. Taču nu par četrkājainajiem draugiem viņa rūpējoties arī pati. Leksiņa kļuvusi par viņas otro mājas kaķi.
"Pirmā kaķenīte Mīcīte nomira septembrī, un mēs sapratām, ka bez kaķa nevaram. Mīcīti maziņu atradām šosejas malā, slimu un izvārgušu. Atkopām un iemīlējām," stāsta Dace. Pēc Mīcītes aiziešanas viņa sākusi meklēt trīskrāsainu kaķenīti internetā publicētajos sludinājumos.
Dace pamanījusi biedrības "Cat Care Community" brīvprātīgās Katjas ziņu par kaķenīti, kas atrasta Vangažu rūpnīcā. "Sapratām, ka tā ir mūsu kaķenīte. Sazvanījāmies un pēc divām dienām braucām uz Rīgu pakaļ." Viņa arī raksturo pirmo satikšanos ar Leksu: "Kad es viņu ieraudzīju, tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena. Uzreiz arī nāca vārds – Leksa. Kā izrādās, ļoti atbilstoši, jo Leksiņa tagad tik to vien dara kā lēkā."
Dzīvei jaunajās mājās Leksa pielāgojusies labi, teic Dace. Kaķenīte arī ātri sadraudzējusies ar otru ģimenes mīluli, suni Grētu. Fotogrāfijās redzams, kā abas draudzīgi sagūlušās kopā. Saimniece piebilst: Abas dauzās pa māju kā negudras."
"Leksiņa ir ļoti runātīga, bet joprojām vēl baidās no svešiem cilvēkiem, viņa ir mīlīga un ar savu raksturiņu," savu jaunāko mājas mīluli raksturo saimniece.
Tā kā viņa pati adoptējusi kaķi no biedrības, Dace skaidro: "No Katjas kā brīvprātīgās kaķēnu paņēmām, jo gribējām palīdzēt, lai vismaz Leksiņai būtu savas mājas, un ne mirkli to neesam nožēlojuši. Viņa tagad ir pilnībā mūsu ģimenes loceklis un mēs viņu mīlam, jo Leksiņa mums dod tik daudz pozitīvu emociju. Un tieši tāpēc es cilvēkiem iesaku adoptēt kaķīšus, jo būs mājās neizsakāms pozitīvisms, prieks un jūs vienmēr kāds gaidīs. Protams, tā ir arī liela atbildība, jo tu esi atbildīgs par to, ko tu pieradini."
Fotogalerijā var apskatīt mirkļus no Leksiņas ikdienas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
