Veiksmes stāsts: Šunelis Džeremijs, kas divu nedēļu laikā nonāca pie īstajiem saimniekiem

Simona teic, ka Džeremijs nav viņas pirmais suns. "Var teikt, ka esmu uzaugusi ar suņiem. Mums mājās vienmēr ir bijis vismaz viens suns," teic Džeremija saimniece. Uzņemties rūpes par suņuku viņa nolēma pēc tam, kad bija pazudis cits mīlulis: "Kopš iepriekšējā suņuka pazušanas mājas šķita tukšas gan mums, cilvēkiem, gan mūsu mājdzīvniekiem. Lielais vācu aitu suņu jauktenis skuma bez sava pastaigu kompanjona un pat kaķim pietrūka rotaļu biedra, jo mazais taksis bija ļoti sirsnīgs un draudzīgs ar visiem mājiniekiem."

Tad nu nolemts meklēt portālā sev jaunu mājdzīvnieku, un tas pirms nepilnām divām nedēļām tik tiešām atrasts. "Mums viņš iepatikās no bildēm, jo ļoti atgādināja mūsu iepriekšējo suņuku Tobi," tā Simona. Ilgi nenācās gaidīt, līdz jau notikusi satikšanās ar Džeremiju jeb Džeri. "Mūsu pirmā tikšanās noritēja negaidīti labi," atminas četrkājainā drauga saimniece. "Džeris uzreiz mums iepatikās, un mēs viņam arī. Bija tāda sajūta, ka tas ir mūsu suns, kuram esam vienkārši atnākuši pakaļ, nebija sajūta, ka adoptējam jaunu suni."

Jaunajās mājās Džeris jau iejuties labi. "Ciemiņus sagaida riedams, bet savējos savukārt, luncinot asti," stāsta Simona. Ar Reksi attiecības veidojās pamazām: "Džeris un Reksis sākumā bija ieturēti viens pret otru, bet jau nākamajā dienā viens otram blakus devās pastaigā. Tagad abi suņi trako un skrien ap māju sānu pie sāna."

Simona iesaka ņemt dzīvniekus no patversmes, protams, rēķinoties ar to, ka mīluļiem būs sava "bagāža": "Ņemot no patversmes kādu dzīvnieku, protams, ir jārēķinās, ka dzīvnieks būs ar savu raksturu, pagātni un sāpi tieši tāpat, kā cilvēkiem, un ar viņu būs jāstrādā un jāiegulda darbs, lai turpmākās attiecības veidotos saticīgas. Tomēr tas nozīmē, ka, satiekoties ar šo dzīvnieku, izvedot viņu pastaigā, uzreiz var just, vai viņa raksturs atbilst tavam, vai tu ar viņu saderi kopā, jo dzīvnieks nav kā aksesuārs – tikai skaistumam – vai rotaļlieta. Dzīvnieks ir tavs partneris uz atlikušo mūžu. Mums ir teiciens: "Kāds suns, tāds saimnieks!""

Džeremija saimniece ir pārliecināta, ka dzīvnieku patversmes ne tikai piedāvā iespēju cilvēkam atrast savu suni, bet arī gluži pretēji - "sunim satikt kādu, kas sadziedēs viņa sāpi un dāvās mīlestību un mājas". "Tagad Džeris atkal ir atvedis ar sevi to, kā mums visiem trūka," priecīgi secina Simona.