No bedres izrakšanas līdz aprūpei pēc iestādīšanas – viss par daiļavām rozēm pavasarī

Labi veidotam rožu krūmam visbiežāk ir attīstījušies divi, trīs dzinumi. Pavasara stādam, kurš nācis no siltumnīcas, stādīšanas brīdī jaunie dzinumi obligāti saīsināmi virs trešās vai ceturtās attīstītās lapas. Pirms stādīšanas augus bagātīgi salaista un stāda iepriekš sagatavotās bedrēs.

Rozēm jāatrod vieta, kur tās lielāko dienas daļu būtu pasargātas no valdošajiem vējiem. Puķu karalienes ir īstas saulmīles, lai labi augtu un skaisti ziedētu, rozēm 5-6 stundas dienā nepieciešams atrasties saulē, skaidro speciāliste.

Bedri rok sprīdi dziļāku nekā nepieciešams sakņu izvietošanai. Tās dibenā no iepriekš sagatavotā substrāta uzber konusveida pauguru, uz kura izvieto izvērstas saknes. Bedri pilda ar substrātu, ko veido auglīgs komposts, sadalījušies kūtsmēsli un augsne. Svarīgi iestādīt rozi vajadzīgajā dziļumā un tas ir – potes vietai jāatrodas 7-10 centimetrus zem augsnes! Stādīšanas gaitā augu ik pa brīdim viegli sapurina, lai spraugas starp saknēm piepildās ar zemi.

Augsni ap rozi rūpīgi piespiež, lai nelielā diametrā ap krūmu veidotos augsnes valnītis, kas atvieglos laistīšanu. Jaunais stādījums tūlīt jāaplaista, jo ūdens nodrošina saknēm tūlītēju kontaktu ar augsni un likvidē gaisa bedres. Pēcāk pārliecinies, vai potes vieta vēl atrodas zem augsnes pietiekami dziļi, jo laistīšanas rezultātā zeme nereti nosēžas un stādījumu nākas pielabot.

Ja pavasarī plānots pārstādīt vairākgadīgus rožu krūmus, šis darbs jāsāk ar dzinumu apgriešanu. Nebaidies to darīt, jo vāji apgrieztas rozes slikti ieaugas. Citādi saulainajās un vējainajās pavasara dienās garie dzinumi iekaltīs un roze var aiziet bojā. Tādēļ vispareizāk būs, ja kuplo rozi apgriezīsi, atstājot ne vairāk par 3-4 pumpuriem uz katra dzinuma. Pāris dienas vēlāk augsni ap rozi uzirdina un mulčē 10-15 centimetru biezumā (atkarībā no stādu lieluma un vecuma), lai to labāk pasargātu no vēju, saules un varbūtējo salnu iedarbības.

Ja iegādāts rožu stādu ar kailām saknēm, tam pirms stādīšanas pielīdzina sakņu daļu un uz 1-2 stundām iemērc ūdenī, pēc tam saknes apmērcē māla-kūtsmēslu putriņā, kas pagatavota proporcijās 1:1 un atšķaidīta ar ūdeni līdz pankūku mīklas biezumam, tad stāda dobē. Minēto "putriņu" var izmantot arī citos rožu stādīšanas gadījumos.

Lai dobe izskatītos labi vairāku gadu garumā, svarīgi ievērot atbilstošu attālumu starp stādiem. Viss atkarīgs no izvēlētās rožu grupas īpašībām. Vistuvāk stāda miniatūrrozes – 25 cm attālumā, poliantrozes – 30-35cm attālumā, tik populārās floribundrozes – 45-50 cm attālumā, iecienītās krūmrozes – 65-75 cm attālumā, stīgotājrozes – 75-100cm attālumā un parka rozes – 100-150 cm attālumā vienu no otras.

No pareizas rožu kopšanas atkarīga turpmākā krūmu augšana un ziedēšana. Pavasarī iestādītas rozēs regulāri jālaista, tādēļ visai ātri sablīvējas augsnes virskārta (dažreiz tā notiek arī spēcīga vai ilgstoša lietus rezultātā), tādēļ augsnes virskārta regulāri jāirdina, skaidro zinātāja.

Maija beigās vai jūnija sākumā, kad augsne jau pietiekami iesilusi, jaunais stādījums jānomulčē 5-7 cm biezumā. Mulčai izmanto labi sadalījušos kūtsmēslus, lapu trūdu, kūdru, zāģu skaidas, priežu mizas u.c., tā bagātina augsni ar organiskām barības vielām, saglabā mitrumu, pasargā no sakņu pārkaršanas, kā arī aizkavē nezāļu augšanu.

Ja jaunais stādījums ierīkots ar organisko mēslojumu bagātā augsnē, tad pirmajā gadā rozēm nav nepieciešams papildmēslojums. Atrodoties trūcīgākā augsnē, rozes sāk piebarot pusotru līdz divus mēnešus pēc iestādīšanas. Labi koptas rozes veido ziedpumpurus jau pirmajā stādīšanas gadā. Tomēr, lai krūmi labāk ieaugtos un būtu krāšņāki turpmākajos gados, jāierobežo to ziedēšana. Pirmie pumpuri obligāti jānogriež, tikai vasaras beigās šiem krūmiem var ļaut uzziedēt.

Latvijas dārzos un parkos pārliecinoši ienākušas parka rozes. Savu popularitāti tās guvušas, būdamas pieticīgākas un mazāk prasīgas. Šī grupa radīta, vadoties pēc vienas fizioloģiskas pazīmes – ziemcietības. Vairums šķirņu pārcieš mūsu ziemas pilnīgi bez pieseguma, ir izturīgas pret sēņu ierosinātām slimībām, visbiežāk veido lielus, bagātīgi zarotus un kuplus krūmus.

Parka rozes uzsāk ziedēšanu 10-15 dienas agrāk par citām rožu grupām, zied ļoti bagātīgi līdz salam, ir dekoratīvas, lielākai daļai šķirņu piemīt spēcīgāks vai maigāks aromāts. No parka rozēm var veidot kuplus, necaurejamus dzīvžogus, tās labi izskatās apjomīgos grupu stādījumos. Atsevišķas šķirnes šķiet īpaši izteiksmīgas, pateicoties spīdīgajam, gandrīz lakotajam lapojumam, citas pārsteidz ar oranži sarkaniem augļiem, kas, tuvojoties rudenim, vienlaikus ar ziediem ieraugāmi uz rožu dzinumiem.

Lielu ieguldījumu šīs grupas rožu šķirņu dažādošanā devusi Nacionālā botāniskā dārza ilggadīga pētniece un rožu selekcionāre Dzidra Rieksta, kas izveidojusi īpaši Latvijas (un citu ziemeļvalstu) klimatiskajiem apstākļiem piemērotas 22 parka rožu šķirnes. Tieši Latvijā selekcionētās parka rozes daiļdārzu ierīkotāju vidū ieguvušas popularitāti un atzinību. Tam ir vairāki iemesli:

Galvenais un noteicošais ir šo rožu ļoti augstā ziemcietība. Arī pēdējos gados piedzīvotajās tik nepastāvīgajās Latvijas ziemās vietējās selekcijas parka rozes lieliski pārziemojušas pilnīgi bez pieseguma pat Vidzemes apkārtnē.

Ļoti apsveicama vietējo parka rožu īpašība – tās uzzied pāris nedēļas agrāk par citām rozēm, arī augšanas apstākļu ziņā ir krietni pieticīgākas par citu grupu rozēm.

Daļai vietējo šķirņu pēc ziedēšanas attīstās augļi. Bez vizuālās pievilcības, tiem piemīt augstvērtīgas ārstnieciskas īpašības un tie ir bagātīgs vitamīnu avots, jo īpaši daudz tajos C vitamīna.

Latvijas dārzos pietiekami bieži audzē arī citās valstīs selekcionētās un parka rozes. Te gan der iegaumēt, ka šīs, kā jau visas ārzemju šķirnes, mūsu klimatā ir piesedzamas, bet skarbās un īpaši nelabvēlīgās ziemās mēdz arī izsalt.

Nacionālā botāniskā dārza selekcionētās parka rozes: 'Agnese', 'Agra', 'Alise', 'Ābeļzieds', 'Enija', 'Guna', 'Kate', 'Lelde', 'Līga', 'Maija', 'Marga', 'Pārsla', 'Raita', 'Rītausma', 'Santa', 'Skaidra', 'Smaida', 'Sniedze', 'Violeta', 'Vita', 'Zaiga', 'Zilga'.

Varam lepoties ar vēl vienu Latvijā radītu izcilu parka rozes šķirni 'Lidija Freimene', tās autors Roberts Āboliņš (Madonas novads, 'Iedzēni') to radījis jau pagājušā gadsimta 60-to gadu beigās.