flokši ziemcietes ziedi vasara
Foto: Shutterstock
Pieminot flokšus, daudziem uzjundī atmiņas par bērnību un pavadīto laiku vecmāmiņas puķu dārzā. Savulaik flokši patiesi bija neatņemama katra kārtīga dārza sastāvdaļa, taču laika gaitā tie atstāti novārtā. Lai arī nu augu klāsts kļuvis iespaidīgi lielāks, flokši nemainīgi iekaro dārzkopju sirdis un tie joprojām parādās skaistajās dārza ainavās.

Ja esi sailgojies pēc sentimentālajām dārza puķēm, pavasaris ir īstais laiks, kad domāt par to stādīšanu, tāpēc lasi selekcionāres Gunas Rukšānes ieteikumus par flokšu stādīšanu, kas iekļauti jaunajā, bagātīgi ilustrētajā grāmatā "Flokši" (Zvaigzne ABC).

Pirms stādīšanas selekcionāre rekomendē rūpīgi pārdomāt, kur tām būs piemērotākā vieta. Tā kā ziemcietes plāno ilgākam laika periodam, rūpīgi jāizvērtē, kur šajā gadījumā flokšiem būs tā labākā vieta. Jāņem vērā, ka flokši zied aptuveni divus mēnešus, turklāt ne mirkli nezaudējot dekorativitāti. Flokši iederēsies gan lielajās ziemciešu dobēs, gan kā akcenti akmeņdārzos.

Flokšu stādi

Kā grāmatā atklāj selekcionāre, flokšus var stādīt gan pavasarī, gan rudenī. Pavasarī stādi būs vairāk jālaista, bet rudenī augam var būt grūtības ar iesakņošanos. Podiņos augošos flokšus var stādīt visu sezonu, taču jāņem vērā, ka saknes maigi jāizirdina, lai tās būtu kā kailsakņiem, nevis satinušās vienā kamolā.

Selekcionāre pēc ilgstošas prakses atzīst, ka piemērotākais laiks flokšu stādīšanai ir pavasaris un tieši kailsakņi ir tie labākie stādi.

Foto: Shutterstock

Augsnes sagatavošana un stādīšana

Vispirms svarīgi sagatavot vietu, kur paredzēts stādīt flokšus. Svarīgi, lai šī vieta būtu no ilggadīgajām nezālēm attīrīta, jo būs ļoti grūti vēlāk cīnīties ar gārsu un vārpatu ravēšanu puķudobē. Pirms stādīšanas augsnei jāpievieno sadalījušos kūtsmēslus vai kompostu. Ideālais gadījums būtu smilšmāla augsne – irdena, ūdenscaurlaidīga un mitra. Augsnes reakcijai jābūt no vāji skābas līdz vāji sārmainai. Selekcionāre arī iesaka pirms stādīšanas sagatavot komposta maisījumu ar kūdru, pievienojot kaļķi.

Ja iegūti apvītuši augi (parasti – kailsakņi), tie pirms stādīšanas ir jāpatur ūdenī.

Kad viss sagatavots, var ķerties pie stādīšanas. Flokši jāstāda tikpat dziļi, cik tie auguši, vai nedaudz dziļāk, taču nekādā gadījumā seklāk, citādi iekaltīs pumpuri pie stublāja pamatnes.

Rukšāne atzīst, ka gan tīrs māls, gan tīra smilts būs galējība flokšiem un nekas labs tādā augsnē neizaugšot. Mālainu augsni vieglāk padarīt irdenu, tai pievienojot granti, savukārt smilšainu zemju dārzkopjiem selekcionāre iesaka izvēlēties zemi klājošo daudzgadīgo un viengadīgo flokšu šķirnes.

Vairāk par flokšu šķirnēm, to iekļaušanu puķudobēs, audzēšanu un kopšanu visās sezonās lasi Gunas Rukšānes grāmatā ''Flokši''.

Liesmojoši smaržīgās dobes - flokšu kolekcionāres Gunas Rukšānes iespaidīgā kolekcija

Foto: Privātais arhīvs

Ar flokšiem latviešiem ir divējādas sajūtas. Vieni tos dievina, citi nebeidz brīnīties par citu sajūsmu, taču vienaldzīgo nav. Tā kā lielākais vairums tomēr apbrīno šos ziedus, esmu droša - Gunas Rukšānes vērienīgās flokšu kolekcijas iepazīšana kalpos kā iedvesma sava dārza krāšņumam vai vienkāršs prieka avots par to, ka kāds radījis kaut ko tik skaistu savā saimniecībā.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!