Finierēšana vēsturē
Finierēšana kā tāda jau pazīstama kopš senās Ēģiptes, bet Eiropā tā kļuva aktuāla 16. gadsimtā, kad sāka izmantot ļoti ekskluzīvas koka sugas dažādu interjera priekšmetu finierēšanai. Kā skaidro speciālists, izšķir lobīto un drāzto finieri. Lobītais finieris nav tik dekoratīvs un to pārsvarā izmanto saplākšņu ražošanā. Lobīto finieri iegūst, finierklučus mērcējot silta ūdens baseinos – hidrotermiskā apstrāde, tad mizo, sagarumo un vēlāk loba uz lobīšanas mašīnas, vienmērīgi virzot nazi finierkluča centra virzienā, iegūstot vienu garu finiera loksni. Iegūtā finiera biezums ir 1,5 mm. Kad finiera loksne virzās uz priekšu vienlaicīgi, tā tiek sagriezta ar giljotīnas palīdzību noteiktos izmēros. Savukārt pēc tam tiek veikta finiera žāvēšana īpašās žāvēšanas kamerās.