Citāds dzīvžogs – lapu koki, krūmi un mūžzaļi augi barjeras veidošanai

Tādēļ šoreiz piedāvājam ceļvedi par lapainajiem un skuju kokiem un krūmiem, kuri izmantojami skaista dzīvžoga izveidei un teicami pilda savas funkcijas – aizsargā no vējiem, norobežo privāto telpu no publiskās, aizsargā īpašumu, pilda dekoratīvu funkciju u.c., bet nepelnīti reti ir izmantoti kā dzīvžoga izveides materiāls. Par šādi izmantojamiem augiem ''Tavs Dārzs'' pastāstīja dārzu dizaina centra "Labklājības dārzi" vadītājs Kaspars Perfenovičs.

Mūžzaļš dzīvžogs no Eiropas dižskabārža (Fagus sylvatica)

Augs ar vidēji zaļām lapām, kas rudenī iekrāsojas vara krāsā. Izvēloties šo augu, dzīvžogs saglabās lapas, kad tās būs arī nokrāsojušās rudenī līdz jaunu lapu iznākšanai pavasarī. Eiropas dižskabārdis nebūs piemērots smagai un mitrai zemei. Ēnu mīlošs augs. No šī koka iespējams izveidot 1,5 augstu dzīvžogu, kas 7,5 m attālumā samazina vēja ātrumu par 50 procentiem, 15 m attālumā – par 25 procentiem, bet 30 m attālumā no šāda dzīvžoga vēja ātrums tiek samazināts par 10 procentiem.

Jaukts dzīvžogs no parastā skabārža (Carpinus betalus) un Eiropas dižskabārža (Fagus sylvatica)

Parastā skabārža stādi stādāmi 45-60 cm attālumā viens no otra. Vasarzaļais dzīvžogs izaug 1,5-6 m augsts, cērp vienu reizi vasarā. Savukārt Eiropas dižskabārža stādi stādāmi 30-60 cm attālumā, dzīvžogs izaug 1,2-6 m augsts, cērpams vienu reizi, vasaras beigās.

Mūžzaļš dzīvžogs no ligustriem (Ligustrum)

Augi ar ovālām, tumši zaļām lapām, kas labi augs gan saulainās, gan aizēnotās vietās, nav prasīgi pret augsni, pacieš nelielu sāls daudzumu augsnē. Nav ieteicams tos stādīt ceļu tuvumā, kurus ziemā apstrādā ar sāli, tāpat vēlams izvairīties no vietām, kurās mēdz uzkrāties ūdens. No ligustriem veidots dzīvžogs teicami pasargās no vējiem un mazinās apkārtesošos trokšņus. Stādus vienu no otra izkārto 30 cm attālumā. Dzīvžoga augstums 1,5 līdz 3 m. Cērp 2-3 reizes sezonā.

Parastā īve (Taxus baccata)

Dzīvžoga izveidei var izmantot arī Latvijas sarkanajā grāmatā iekļauto un Latvijas savvaļā ļoti reti sastopamo parasto īvi, kurai ir viegli apgriežamas, tumši zaļas skujas. Pateicoties skuju blīvumam, šis mūžzaļais skujkoks lieliski noderēs gan privātās telpas norobežošanai, gan trokšņu mazināšanai. Augs ir vidēji ātri augošs (20-40 cm/gadā), tas labi jutīsies jebkurā normālā augsnē, turklāt kā saulē, tā ēnā. Stādu attālums vienam no otra – 30 cm, dzīvžoga augstums 1,2-4 m, cērp vasarā un rudenī.

Vienirbuļa vilkābele (Crataegus monogyna)

Šie vasarzaļie augi ar ziedputekšņu bagātiem ziediem (baltā krāsā) piesaista bites, tādā veidā palīdzot apputeksnēt tuvumā augošos augļus un dārzeņus. Šis ir ātri augošs augs (gadā izaug 30-40 cm). Stādus vienu no otra stāda 30-45cm attālumā. Dzīvžogs izaug 1.5-3 m augsts, cērp rudenī un vasarā.

Veidojot zemus dzīvžogus, var izmantot spožo sausserdi (Lonicera nitida), kas ir mūžzaļš augs ar mazām, tumši zaļām un spīdīgām lapām visa gada garumā, bet zaļganiem vai baltiem smaržīgiem ziediem pavasarī. Spožais sausserdis vienlīdz labi augs gan saulainās, gan ēnainās vietās. Ieteicamais stādu attālums ir 30 cm. Dzīvžoga augstums 1 – 1,2 m. Cērp 2-3 reizes sezonā.

Tāpat zemam dzīvžogam var izmantot mūžzaļo buksi ar ziliem ziediem (Buxus sempervirens), kas ir lēni augošs augs (10-15 cm/gadā). Bukši labi augs arī ēnainās vietās, un piemēroti lielākajai daļai augšņu, kas nav mitras un neatrodas vējainās vietās. Stādus liek 30 cm attālumā vienu no otra. Dzīvžoga augstuma ir 30-60 cm. Cērp 2-3 reizes sezonā.

Tunberga bārbele (Berberis thunbergii) dzīvžogu izdaiļos ne tikai ar sarkanīgām lapām rudenī, bet arī ar maziem, dzelteniem ziediem pavasarī, kas pēcāk nobriedīs par ovālām, oranžīgām ogām. Šim augam augšanas temps ir lēns (10-15 cm/gadā). Tāpat īpašas prasības pret augsni tam nebūs, un vienlīdz labi jutīsies kā saulē, tā daļējā vai pilnīgā ēnā. Stādu attālums vienam no otra – 45 cm, dzīvžoga augstums – 60-1,20 m, jācērp vienu reizi vasarā.