Mācīties no pieredzes – kā pareizi renovēt balkonu  (1)

Balkoniem noteikti jāpievērš lielāka uzmanība renovācijas procesā. Pirmajā siltināšanas vilnī balkonu renovācijai ļoti bieži netika veltīta pienācīgā uzmanība. Visbiežāk vecajiem, izdrupušajiem balkoniem ar cementa javu izlīdzināja virsmu un to vienkārši noflīzēja. Labākajā gadījumā tika uzstādītas arī skārda apmalītes lietus ūdens novadīšanai. Vai to var uzskatīt par kvalitatīvi veiktu balkona remontu? Visdrīzāk, nē, apgalvo Grīnvalds. Par rupjāko no pieļautajām kļūdām varētu uzskatīt hidroizolācijas kārtas ignorēšanu.

Ja balkona pamatā ir dzelzsbetona plātne, tad jārēķinās, ka laika gaitā tas tiek pakļauts gan fiziskai, gan ķīmiskai korozijai. Fizisko koroziju izraisa dažādas slodzes un dabiskais nodilums, kā arī sala ietekme. Un sala ietekmē visvairāk cietīs tieši mitrs betons. Tāpēc, ja neesam pienācīgi parūpējušies par to, lai viss ūdens no balkona notecētu, nesamitrinot pašu betona plātni, tad varam sagaidīt, ka balkona mūžu esam būtiski samazinājuši. Jāņem vērā, ka tāds segums kā, piemēram, flīzes nenodrošina vajadzīgo hidroizolāciju, ja zem tām netiek iestrādāti speciāli hidroizolācijas materiāli.

Betona ķīmisko koroziju dzīvojamajās ēkās visbiežāk izraisa gaisā esošais oglekļa dioksīds (CO2), kas, reaģējot ar betonā esošo kalcija hidroksīdu, veido tā saucamo brīvo kaļķi, kas viegli izskalojas no betona un uz tā virsmas parādās baltu plankumu veidā. Šāds process samazina betona pH jeb sārmainību un līdz ar to zūd arī betona dabīgā spēja pasargāt metāla stiegras no rūsēšanas. Savukārt, rūsējot stiegrām, rodas dzelzs oksīds, un tālāk jau seko arī betona plaisāšana un atslāņošanās. Attiecīgi mitrā betonā ķīmiskās korozijas procesi notiks daudz ātrāk nekā sausā. Tātad, ja vēlamies savam balkona ilgu mūžu, hidroizolācija ir obligāta!

Par laimi, augstāk aprakstītā betona korozija ir gana lēns process, skaidro speciālists. Pretējā gadījumā mums būtu palikuši vien daži lietojami tilti! Un arī, lai kādā stāvoklī, bet dzīvojamo māju balkoni tomēr vēl turas. Tomēr ilgtermiņā šo procesu ignorēšana ir spēlēšanās ar sērkociņiem uz pulvera mucas. Jau šobrīd ir mājas, kuru apsaimniekotāji ielaisto problēmu dēļ izvēlas balkonus demontēt, pārveidojot par tā saucamajiem "franču" balkoniem, nevis savest kārtībā esošo konstrukciju.

Bez elementāras drošības ir vēl viens iemesls, kāpēc, siltinot ēkas fasādi, balkoni būtu pienācīgi jāsakārto. Izmirkusi balkona betona plātne kalpos kā kanāls, pa kuru mitrums nonāks arī jaunajā fasādes siltumizolācijas materiālā. Savukārt samircis siltumizolācijas materiāls vairs nepilda savas funkcijas tā, kā tas sākotnēji bijis iecerēts. Dažādiem materiāliem šī īpašība variēs, bet ir pieņemts uzskatīt, ka, siltumizolācijas materiālam samirkstot par 1%, tā siltumvadāmība palielinās par 4%. Šķiet, nekas traks? 10–15% mitruma nav nemaz tik daudz, bet, ja par šādu daudzumu piemirkst minerālvate vai putu polistirols, tad šo siltumizolācijas materiālu siltumizolācijas spēja krīt par 40–45%. Tātad gandrīz pusi no siltinājuma biezuma esam zaudējuši, vien piemērcējot to par "nieka" 10%. No tā var secināt, ka balkonu sakārtošana ir ne tikai mūsu drošības jautājums, bet arī iespēja ekonomēt. Ēkas siltināšana nedos gaidīto efektu, ja balkonu renovācija nebūs veikta kvalitatīvi, uzsver speciālists.

Ķeroties klāt vecajiem balkoniem, pirmkārt, jānovērtē esošā betona un tā stiegrojuma stāvoklis. Dažādiem materiālu ražotājiem ir savas betona sanācijas sistēmas. Būtu rūpīgi jāiepazīstas ar to tehnoloģijām un stingri pie tām jāpieturas. Jo jāsaprot, ka izdrupis balkons nav gluži tas pats, kas bedre kādā nenesošā betona apmalē uz zemes. Dzelzsbetona sanācijai paredz speciālas javas, kas gan nodrošinās stiegrojuma aizsardzību, gan atjaunos betona kārtu. Ne velti ir speciāls EN 1504 standarts, kas reglamentē betona remontu un aizsardzību.

Pēc betona plātnes remonta augšējā daļā būtu jāizveido hidroizolācijas kārta, kas sevī ietver arī apmales pa balkona perimetru, lai nodrošinātu to, ka lietus ūdens un kūstošais sniegs nesamitrinās betona plātni ne no augšas, ne caur sānu malām. Kā jau tika minēts, flīžu ieklāšana bez speciāliem hidroizolācijas materiāliem nesniegs šādu aizsardzību. Hidroizolācijas materiāli ir daudz un dažādi, bet visiem kopīgs ir tas, ka rūpīgi jāseko līdzi tam, ko savās instrukcijās ir paredzējis materiālu ražotājs.

Runājot ar nozares kolēģiem no Polijas, tie pastāstīja, ka, siltinot ēkas Polijā, sākotnēji daudzi pasūtītāji ļoti vieglprātīgi izturējās pret balkonu remontu. Drīz vien pēc pirmā siltināšanas viļņa daudziem nācās atgriezties pie balkonu pārtaisīšanas to pašu iemeslu dēļ, kas minēti šajā rakstā. Arī otrajā piegājienā atradās tādi, kam likās, ka darīt visu tehnoloģiski pareizi ir par dārgu. Savukārt tad, kad cilvēki atgriežas pie remonta jau trešo reizi, viņu vēlme pēc kvalitatīviem risinājumiem ir būtiski pieaugusi. Mācīsimies no citu kļūdām un sakārtosim savus balkonus jau pirmajā piegājienā!