Jau iepriekš stāstījām par Renāru Jansonu, kurš par godu vecvecvectēva mājas atjaunošanai izveidojis blogu, kur piefiksēts jau izdarītais, lai, tā teikt, nepazustu arī šādas atmiņas. Stāstu par mājas atjaunošanu lasi šeit.
Renārs, turpinot darbu pie mājas atjaunošanas un vides labiekārtošanas, nolēmis, ka drošības labad būtu jānojauc vecā pirts ēka, kas celta ap 1926. gadu. Viņš gan atzīst, ka bildēs šī ēka izskatās labākā stāvoklī, nekā tā realitātē ir. Pirtiņa piedzīvojusi ugunsgrēku, un ēkas pamati, kas veidoti no koka bluķiem, izpuvuši, jo tās apkārtējais reljefs gadu laikā bija atstājis pirtiņu ļoti zemā un slapjā ieplakā.
Nu jau nojauktās pirtiņas īpašnieks pastāsta arī par pašas pirts ēkas vēsturi: "Pirtiņā pēršanās notika aptuveni līdz 1956. gadam. 1968. gadā koka lubiņu jumtu nomainīja uz šīferi, kas kolhoza laikā bija ļoti iecienīts. Pēc tam pirtiņa kļuva par lielizmēra gaļas žāvētavu. Pēdējos gados tā kalpoja tikai kā noliktava un guļvieta sikspārņiem."
"Es ar draugiem, IT uzņēmuma darbiniekiem, nolēmām izkustināt ķermeni un nojaukt pirtiņu. Saglabājām derīgos baļķus un dēļus to otrajai dzīvei. Uz talku ieradās apmēram desmit cilvēki un sākumā šķita, ka darba rūķu ir par daudz, jo ēka nav tik liela. Visi sāka strādāt ap pulksten 11 un beidza tikai ap septiņiem vakarā, nevienam nestāvot uz vietas," teic Renārs.
Renārs dalās arī ieteikumos, kas varētu noderēt kādam citam, kurš šobrīd taisās nojaukt kādu ēku:
- Visiem instrumentiem jābūt jau darba gatavībā;
- Ikvienam palīgam jāsagatavo vismaz viens cimdu pāris. Protams, ideāli, ja ir arī rezerves cimdi;
- Noteikti jāpadomā arī par pusdienām un vakariņām. Ja pašiem nesanāk jau iepriekš kaut ko sagatavot, tad jārēķinās, ka kāds no palīgiem būs jānovirza uz ēst gatavošanu.
To, kā tika nojaukta vecā pirtiņa, skaties video: