Šī gan nav pirmā reize, kad Jaša nonācis pasaules uzmanības lokā, par šo zvēru portāls "161.ru" vēstīja jau pērn martā. Aleksejam Krotovam jau kopš bērnības bijis sapnis par jenotu, taču to īstenot izdevies vien tad, kad viņš jau bija kļuvis par veterinārārstu. Jenots Jaša mitis neapskaužamos apstākļos Krasnodarskas apgabalā. "Kad ieraudzījām, kādos apstākļos dzīvo mūsu nākamais mājdzīvnieks, sapratām, ka steidzami viņš no turienes jāizņem," portālam iepriekš atklājusi veterinārārsta sieva Nadežda. Jašas vecāki esot mituši šaurā būrī ārpus mājas gan ziemā, gan vasarā, neesot tikuši pienācīgi baroti, zvēru spalva savēlusies un neviens neesot rūpējies par dzīvnieku labklājību. Par laimi, vismaz Jašu izdevies glābt no šāda likteņa.
Lai uzlabotu Jašas dzīves apstākļus, Krotovi neparasto mīluli turējuši pašu mājās, kur jenotam ļauts gulēt saimnieku gultā. Taču ar laiku nolemts, ka dzīvniekam daudz piemērotāka vieta būtu veterinārā klīnika, kur strādā Krotovs. Šis lēmums neesot bijis aplams, jo tieši tas ļāvis Jašam kļūt populāram.
Raksturojot savu mīluli, saimnieki teic, ka jenots nemaz neesot agresīvs, viņu drīzāk raksturojot rotaļība, draudzīgums un labsirdība pret ikvienu, īpaši saimnieku Krotovu. "Jašam ļoti patīk, ja viņu ņurca. Nevis glauda, bet tieši ņurca. Aleksejs katru rītu viņu gumza, bet Jaša pateicībā sāk saimniekam meklēt blusas," pastāstījusi Krotova.
Tāpat jenotam ļoti patīkot suņi, kurus viņš nešķirojot ne pēc izmēra, ne vecuma, visi esot vienlīdz mīļi. Jaša labprāt pavadot laiku ar veterinārās klīnikas četrkājainajiem apmeklētājiem. Sava labdabīgā rakstura dēļ jenots vislabāk saprototies tieši ar suņiem, taču kaķi gan viņam nepatīkot, teikusi veterinārārsta sieva.
Krotova gan norāda, ka rūpēties par jenotu neesot viegls uzdevums, jo zvēram patīkot šur tur sienā uztasīt caurumu vai kaut ko nočiept un apslēpt. Tāpat viņa neieteiktu rūpēties par jenotu, ja cilvēkam savvaļas dzīvnieku paradumi ir sveši, taču, ja reiz kāds ir uzņēmies rūpes par rosīgo zvēru, nāksies uzņemties pilnu atbildību par to.