Kāpēc kartupeļus audzēt lapu kompostā

Pateicoties sociālajiem tīkliem, "Tavs dārzs" iepazinās ar dārznieci Mārīti, kas dzīvo ciemā pie jūras un kartupeļu stādīšanai izmanto koku lapas. Dārzniece gan smaidot teic, ka viņa ir tikai dārznieks – amatieris.

Jūrmalas smilšainā augsne ir nabadzīga, tai pietrūkst barības vielas un tā ātri izžūst. Smiltis ļoti ātri aizvada prom gan ūdeni, gan mēslojumu. Ja ir vēlēšanās šādā augsnē stādīt kartupeļus, tad augsne ir jāuzlabo un, pēc dārznieces – amatieres domām, to vislabāk darīt ar dabīgo kompostu, kuru veido no koku lapām un nopļautās zāles. Šādā veidā atrisinās arī problēma, kurp vest sagrābtās lapas un nopļauto zāli. Koku lapu kompostam ir augsts slāpekļa un kālija saturs un tas augsni padara drupenu un auglīgu. Viņa arī piebilst, ka kartupeļu raža ir ļoti laba – lieli, apaļi un bez slimībām.

Kā noteikt, vai arī tava dārza augsne ir smilšaina? Paņem rokā sauju augsnes un paberzē, ja sajūti smilšu graudiņus, tad augsne ir smilšaina. Vairāk par dārza augsnes noteikšanu, lasi šeit.

Rudenī sagrābtās lapas netiek nedz dedzinātas, nedz vestas uz tuvāko mežu, bet gan liktas komposta kaudzē kopā ar nopļauto zāli. Komposta kaudzē labāk izmantot tādu koku lapas, kas ātrāk sadalās, t.i. kļava, bērzs, liepa. Protams, var izmantot arī ozola lapas, bet tad kompostu izmantot varēs daudz vēlāk.

Ideāli, ja komposta kaudze var stāvēt neaiztikta divus vai pat vairāk gadus, bet Mārīte klusi atzīst, ka bieži vien tas neizdodas un komposts ir nostāvējis tikai gadu. Citi iesakot kompostu apklāt ar ģeotekstilu, lai daudzgadīgās nezāles nelīstu tajā un liekais mitrums varētu brīvi izsūkties.