Soli pa solim: hidroizolācija vannasistabā  (1)

Vannasistabās parasti izmanto lietošanai gatavos pastveida hidroizolācijas sastāvus, stāsta SIA "Velve M.S. Tehnoloģijas" pārstāvis Toms Kreislers.

Būvinženieris Kaspars Dzeguze stāsta, kā pasargāt vannasistabu no iespējamiem ūdens bojājumiem: "Pirms hidroizolācijas iestrādes, betona virsma jānotīra līdz nestspējīgai pamatnei. Ja uz betona pamatnes ir cementa piens, tas jānoslīpē ar dimanta ripu. Pamatnes plaisas jāsalīmē, izmantojot epoksīda līmi, lai atjaunotu betona klona nestspēju."

"Pats pirmais, kas ir jāizdara – hidroizolācija jāiestrādā stūra lentas savienojumu vietās starp grīdu un sienām, jānoblīvē stūri, kā arī pieslēgumos pie kanalizācijas caurulēm un ūdens izvadiem, ievadiem iestrādā speciālas izmēriem atbilstošas manžetes. Lentas ļauj sienas un grīdas konstrukcijām vai zonām starp siltās grīdas blokiem kustēties. Šāda veida kustības hidroizolācija nespēj noturēt," stāsta būvinženieris.

"Hidroizolācijas sastāvs ir ātri žūstoša, elastīga membrāna, kuru ieklāj divās kārtās gan sienām, gan grīdai. Pastveida hidroizolācijām, lai sasniegtu minimālo biezumu viens milimetrs pie patēriņa ir 1,5 kilogrami kvadrātmetrā, vienā kārtā būtu jāuzklāj 750 grami kvadrātmetrā. Tas nav viegli izdarāms, jo īpaši, ja to dara pirmo reizi. Tāpēc ieteicams koncentrēties nevis uz nepieciešamo uzklājamo kārtu skaitu, bet uz produkta daudzumu, kas noteikti jāuzklāj attiecīgā platībā. Piemēram, ja tev ir 10 kvadrātmetri liela hidroizolējamā platība – uz virsmas jāuzklāj vismaz 15 kilogrami produkta, un nav nozīmes, cik kārtās – 2 vai 4," stāsta Dzeguze.

"Flīžu līmes un šuvotāja pareiza izvēle arī ir svarīgs faktors vannasistabas hidroizolācijā. Flīžu līmes izvēle ir atkarīga no tā, kāda materiāla flīzes/plāksnes paredzēts līmēt (keramiskās, stikla mozaīkas vai dabīgā akmens). Dabīgais akmens iedalās trīs klasēs, no kā atkarīga pareiza līmes izvēle. A klase – dimensionāli stabils akmens, neveidojas pleķi, B klase – mitruma ietekmē maina dimensijas vai veidojas traipi, C klase – akmens maina dimensijas un uz tā var veidoties traipi. Tāpat nav mazsvarīgs flīzes izmērs, jo lielām flīzēm būs jāizvēlas savādāka līme kā mazām," teic būviniženieris.

Dzeguze stāsta, ka pēc tam ir jāizvēlas arī flīžu šuvotājs. Ir pieejami, piemēram, epoksīda bāzes šuvotāji un cementa bāzes šuvotāji. Epoksīda šuvotāji ir vieglāk kopjami, tie nemaina toni saskaroties ar ūdeni, īpaši piemēroti vietās, kur ir augstas higiēnas prasības. Šuvotāji pieejami visdažādākajos toņos. Šuvju savienojuma vietas aizpilda ar pelējumu noturīgu silikona bāzes hermētiķi, kurš pieejams plašā toņu gammā.