Gribu koka māju! Nianses, kas jāizvērtē pirms uzsākt celtniecību

"Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju interesējas par iespējām būvēt mājas no koka. Pie visa satraukuma, ko cilvēki izjūt, šādu procesu iesākot, vēl klāt nāk arī daudzi neatbildēti jautājumi, stereotipi un šaubas par koka izmantošanu mājas celtniecībā," stāsta Latvijas Koka būvniecības klastera pārstāvis Gatis Zamurs.

Problēma, ar ko nozare saskaras, ir izpratne par terminu "koka būvniecība". Šobrīd tur ietilpst viss, sākot ar laukos nopuvušo šķūnīti, Maskavas ielas rajona apbūvi, kas veikta Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, un modernām daudzstāvu koka mājām, kuras tiek būvētas visā pasaulē.

Mūsdienās mēs, protams, runājam par jaunas paaudzes koka būvniecību, kurai ir maz kopīga ar to, ko redzam Brīvdabas muzejā. Koka būvniecība ir gājusi līdzi laikam un mūsdienās atbilst visām ES normām, un ir konkurētspējīga cenas, ātruma un arī kvalitātes ziņā.

Otra sāpīgā tēma ir koka ēku ugunsdrošība. Katrs, kurš ir ielicis pagali ugunskurā, ar savām acīm ir redzējis, kā deg koks, un līdz ar to šķiet loģiski pieņemt, ka koka māja degs tikpat labi kā koka pagale. Realitātē tā, protams, nav un tam ir vairāki iemesli.

"Tas, kas ugunsgrēka gadījumā svarīga ir ugunsnoturība, nevis materiāla degšana vai nedegšana. Koks deg paredzami un lēni, tas nedeformējas un spēj savu funkciju pildīt ilgu laiku. Atcerieties Jāņu vakaru, kad gailošā ugunskurā iemetāt koka bluķi un nākamajā rītā tas joprojām tur atradās? Metāls, piemēram, kas ir nedegošs materiāls, uguns ietekmē deformējas, ļoti ātri zaudē savas īpašības un rada lielus un bīstamus zaudējumus," stāsta Zamurs.

Realitātē mēs, mājas iedzīvotāji, esam lielākais ugunsdrošības risks, un konstrukciju materiālam ir otršķirīga nozīme. Deg dīvāni un galdi, kumodes un aizkari, un ugunij ir vajadzīgs ļoti ilgs laiks, lai tā nodarītu kaitējumu koka būvkosntrukcijai. Jaunās paaudzes koka būvniecībā ir veiktas ļoti daudzas darbības, lai to pasargātu no uguns ietekmes.

Koka mājas būvnieks ir jāizvēlas pēc tiem pašiem principiem, pēc kādiem mēs izvēlamies zobārstu, juristu vai aukli saviem bērniem. Tas ir kokteilis starp racionāliem kritērijiem - pieredze, izglītība, sertifikāti un citas pārbaudāmas lietas; otra daļa ir personīgā ķīmija un uzticība, kas ir ne mazāk svarīga veiksmīga projekta realizēšanai. Jums kopā būs jāpavada daudz laika, jārisina problēmsituācijas, par kurām šobrīd nemaz nevarat iedomāties, un tas viss, protams, jādara milzīgā ātrumā. Kļūdas un vilcināšanās maksā naudu. Nepieciešams stabils un uzticams partneris.

"Es neatbalstu domu, ka kokam kā būvmateriālam ir jābūt pašmērķim. Visām mājām nav jābūt no koka, tomēr mēs paši sevi neganti apzogam izslēdzot koka būvniecību no variantu saraksta. Un es pat nerunāju par globālām lietām (kā Latvijas ekonomikas sildīšana, vietējā resursa izmantošana), bet par ļoti konkrētām un jaunajiem saimniekiem aktuālām tendencēm – koka karkasa mājas būvniecības laiks ir ievērojami īsāks salīdzinājumā ar alternatīvām, būvlaukums ir tīrs, kluss. Un energoefektivātes rādītāji sasniedzami bez piepūles," teic Zamurs.

Vai celt koka karkasa māju pašam? Zamurs atbild: "Esmu pārliecināts, ka daudzi cilvēki var paši uzbūvēt savas mājas, tāpat kā es esmu pārliecināts, ka daudzi cilvēki paši ir spējīgi sevi aizstāvēt tiesā un paši izskolot savus bērnus. Ir tikai jāizvērtē, vai šādai lietai ir pietiekami daudz pieredzes, zināšanu, laika un resursu."

"Koka mājas īpašniekam ir jārēķinās ar to pašu, ko jebkuras mājas īpašniekam. Māja nekad nav gatava un vienmēr atrodas kāda vieta, kur roka ir jāpieliek. Tam nav sakara ar to, vai konstrukcija ir no koka, metāla vai betona. Māja ir process, nevis rezultāts, un to ir veselīgi saprast vēl pirms lēmuma pieņemšanas par mājas būvniecību," uzsver Gatis Zamurs.