Ja dārzā ir atsevišķi novītuši augi un tiem nograuztas saknes, bet augsnes virskārta vaļņveidīgi uzirdināta, tad, visticamāk, tas ir zemesvēža darbs. Lai no tiem atbrīvotos dārzā, intensīvi jācīnās vismaz trīs gadus. Par to, kā to darīt un kāpēc tik ilgi, konsultē LLKC vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils un LU Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras asociētais profesors Voldemārs Spuņģis.
Visbiežāk zemesvēzis (Gryllotalpa gryllotalpa L.) parādās Latvijas piejūras zemienē un Zemgales teritorijā, pārējā Latvijā tas nav sastopams. Jūnijā zemesvēža mātīte vietā, kura ir irdena, ar kūtsmēsliem bagātīgi mēslota, kā arī kūdrainā augsnē, 20 – 30 centimetru dziļumā izveido vistas olas lieluma ligzdu, kurā iedēj 30 – 300 oliņas. Mazuļi izšķiļas pēc 20 dienām, un visu šo laiku mātīte ligzdu apsargā. Kāpuri jeb nimfas ir divus līdz trīs milimetrus gari un pārtiek, galvenokārt, no kūtsmēsliem. Būtiski kaitīgāki tie kļūst ar otro gadu, bet pēc trīs gadiem jau ir spējīgi vairoties. Zemesvēzis ir visēdājs – ēd augu saknes, augu atliekas un citus augsnes dzīvos iemītniekus.
"Atcerieties – melnzemes vai kūtsmēslu iegāde ir saistīta ar iespēju iedzīvoties zemesvēžos! Pat kopēja tehnikas izmantošana varbūt pietiekama, lai tie nokļūtu dārzā. Nav vienas brīnumainas metodes, kā tikt ar tiem galā. Var izmantot tikai kompleksu paņēmienu metodes, kas ilgs divus vai pat trīs gadus, kas dos panākumus. Zemesvēžiem nepatīk vēss un lietains laiks. Tādēļ var cerēt, ka pagājušais slapjais gads noteikti samazinājis to skaitu," stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!