Soli pa solim: kā izveidot skaistu alpināriju jeb akmensdārzu  (1)

Akmeņdārzu varētu dēvēt par kalnu apvidu imitāciju. Bieži vien akmeņdārzu izveido laukumā, kuram pēc būvdarbu beigām nepieciešama rekultivēšana, vietās ar cieto augsni vai arī augsnē, kas nav piemērota saimniecībai.

Dārzniece stāsta: "Nogāzes ir lieliskas vietas alpinārija iekārtošanai. Ja ir kāda nelīdzena vieta, piemēram, uzbērums, tad tā arī būs ļoti pateicīga tieši akmensdārza dobei.

Vislabāk akmensdārzu veidot saulainā vietā vai pusēnā. Ja veido pusēnā, tad jāizvēlas augi, kuriem nav nepieciešama saules gaisma. Svarīgi, lai lielie koki un krūmi netraucē. Noteikti dobei nedrīkst blakus būt bērzs, un ne tikai tāpēc, ka lapas var sakrist virsū un akmeņdārzu būs grūti kopt, bet arī tāpēc, ka bērzs "nosūc" no zemes daudz barības vielas un ūdeni, kas nepieciešams akmensdārza augiem."

Pirms ķerties pie darba, nepieciešams izdomāt, kādus augus tur vēlēsies redzēt dobē. Ja akmensdārzu plānots ierīkot līdzenā vietā, tad nepieciešams augsni atbrīvot no nevajadzīgajiem akmeņiem, saknēm utt.

Bonfelde stāsta, ka sagatavotajā laukumā jānogādā lielus oļus, smiltis, saplīsušās flīzes un citus būvgružus. No tiem var veidot topošā kalniņa reljefu. Pēc tam īstajās vietās saliek vislielākos akmeņus un akmeņu kompozīcijas. Pēc lielāko akmeņu sakārtošanas kalnus pārklāj ar 10 cm biezu auglīgās augsnes kārtu. Tai jābūt trūdvielām bagātīgai, lai augiem tur patiktu. Ja nolemsiet stādīt pavasara puķes, piemēram, ērikas un blakus skujenīšus, tad to vietu, kurā paredzēts augs, kas prasa skābenu augsni, būs jāielabo. Pašam jāizdomā, vai ir vēlēšanās likt plēvi. Kad augi būs jau iestādīti, tikai tad sakārto pārējos akmeņus un iestāda augus.

Akmeņi ir svarīgs dobes elements. Tiem jābūt lieliem oļiem, Bonfende min, ka labāk izvēlēties pelēkos akmeņus, jo tos būs vieglāk uzturēt "kārtībā", respektīvi, baltie akmeņi var palikt netīri. Akmeņi veic ne tikai dekoratīvās funkcijas, bet arī uzlabo drenāžu, augsnes sārmošanu, akumulē mitrumu saknēm, nodrošina ēnu augu augšējai daļai, pasargā tos no vēja.

Svarīgi akmeņus novietot tā, lai izkārtojums būtu dabisks. Vislabāk izvēlēties viena veida akmeņus jeb iežus. Kaut profesionāļi iesaka labāk neizmantot regulārās formas apaļos vai vienāda izmēra akmeņus, jo tādā gadījumā akmensdārzs izskatīšoties pārāk monotons, bet, ja tieši tāds ir tavs mērķis un tev gribās izmantot vienādus akmeņus – uz priekšu, katram sava gaume un savs dārzs.

Akmeņu skaits alpinārijos var atšķirties. Dažiem patīk, ja akmeņi dominē, citi labprātāk no tiem izveido tikai fonu, akcentējot augus. Liela nozīme ir esošo akmeņu un augu kvalitātei. Ja tie ir ļoti interesanti, žēl būtu neizrādīt to skaistumu. Ja kalniņš ir lielāks par 8-10 kvadrātmetriem, tad akmeņus labāk izkārtot nevis gareniski, bet gan grupās, dažas zonas noformējot ar atsevišķiem oļiem. Tas ļaus kontrolēt kalniņa augstumu, lai tas nepārsniegtu 1-1,2 metrus, jo lielāks pakalniņš mazā platībā izskatīsies neorganiski.

Parasti tiek atlasīti trīs, pieci vai septiņi lielākie akmeņi ar interesantāko formu un faktūru, no tiem viens kalpos kā virsotne – topošās kompozīcijas pamats. Akmeņiem jābalstās pret kompozīcijas drenējošo pamatni (šķembas, flīzes), lai nākotnē tie nenosēstos. Mazākos akmeņus sakārto vēlāk.

Ja akmeņdārzā nozīmīgāki ir augi, tad kompozīcijai ieteicams izvēlieties kaļķakmeni, jo tas ir porains, tādēļ saknes tajā varēs iekļūt daudz vieglāk. No otras puses, augsnes reakcija būs sārmaina, lai gan dažiem augiem nepieciešama skāba augsne.

Zem mulčas kārtas var ieklāt speciālu plēvi – ģeotekstilu, kas samazinās augsnes sajaukšanos ar mulču un kavēs nezāļu augšanu. Jo īpaši šāda plēve nepieciešama jaunos stādījumos, kur starp augiem ir lielas, brīvas platības. Dārzniece min, ka citi izmanto un citi neizmanto ģeotekstilu vai agroplēvi. Citi liekot tikai mulču. "Ja pareizi iestāda augus, tie nosedz augsni un nezāli zem tiem nevar redzēt. Plēves malas var ar metāla skaviņām pienaglot pie zemes. Tad izgriež caurumus tajās vietās, kur paredzēts stādīt augus, konkrēto vietu sagatavo auga prasībām un stāda augu zemē, uz pārējās plēves izvietojot akmeņus," teic Bonfelde.

Bonfelde teic: "Lai cik nozīmīgi akmensdārzā ir akmeņi, visbiežāk tas tomēr tiek veidots no ziediem. Piemērotie augi parastajā puķu dobē droši vien neizskatītos pārāk krāšņi, nobālētu citu ziedu priekšā, taču atbilstoši pasniegti, tie atklāj savu dabisko šarmu. Un otrādi – profesionāļi uzskata, ka akmens dārzam nav piemērotas rozes, dālijas un līdzīgi augi.

Pirms stādīšanas augus sašķiro grupās, tāpat kā akmeņus. Izšķir dekoratīvos krūmājus un miniatūrus kokus."

Kā akcentu var izmantot mūžzaļos augus, visbiežāk skujeņus. Ja tos rūpīgi pieskaņot savā starpā, tad tie nezaudēs pievilcību visa gada garumā. Par dominanti tāpat var izmantot arī augus, kas kaut kādā ziņā jums ir īpaši nozīmīgi, neparasti izskatās vai ir ļoti reti. Tie var sniegties pār kalniņa virsotni, nodrošinot nepieciešamās vertikālās un horizontālās līnijas kompozīcijā. Nelielus, bet tomēr interesantus augus iestāda tuvplānā. Tādējādi tiek nodrošināts neitrāls fons diezgan lielā platībā.

Dominējošajiem augiem nevajadzētu būt daudz. Nepieciešams, lai tie būtu pieskaņoti lielākajiem akmeņiem vai to grupām. Jāņem vērā viss: auga ziedēšanas laiks un ilgums, ziedu krāsas, to izskats uz konkrētu akmeņu fona.

Vienu augu veidu nedrīkst stādīt dažādās akmensdārza vietās. Ziedi jāstāda visai lielās grupās. Nav ieteicams tiekties pēc pārāk lielas augu daudzveidības. Saules pusē jāstāda izturīgi augi, kas pacieš arī karstumu.

Dārzniece Iveta Bonfente stāsta: "Ja viss ir pareizi sastādīts, tad viss ir elementāri – kad noziedējis, tad jānogriež vecās lapas. Vasarā karstā laikā ir jāaplaista, ja nav laistīšanas sistēmas. Jāseko līdzi laikapstākļiem, lai nepārlaistītu dārzu.

Noteikti jāatceras, ka augi ir arī jāpamēslo – pabarot ar minerālmēsliem, atbilstoši katram augam." Esi radošs! Iespējams, ka vēlies izveidot šādu, lūk, akmensdārzu ar puķu podiem.