Pīkstošais melnkāju lilijgrauzis – kā tikt ar to galā?

Lilijgrauzi mēdz saukt arī par liliju vabolīti. Tā pieder pie lapgraužu dzimtas vaboļu ģints 'Lilioceris'. Vabolīšu ķermenis ir sešus līdz astoņus milimetrus garš ar sarkaniem segspārniem un samērā gariem melniem taustekļiem. Melnkākāju lilijgrauzis 'Lilioceris lilii' Latvijā savairojas dārzos uz liliju dzimtas augiem. Pirmās vabolītes no augsnes virskārtas, kur tās ziemojušas, izlien pavasarī līdz ar liliju asnu parādīšanos. Jau vasaras sākumā iespējams novērot, ka liliju lapu apakšpusē ir sadētas dzeltenīgi oranžas oliņas. Oliņas iespējams arī nepamanīt, jo liliju vabolīte tās cenšas labi noslēpt. Kad oliņas izšķiļas, kaitēkļi pārvietojas uz lapu galiem un sāk tās nograuzt.

Vabolīte cilvēkiem nekož un, kad to paņem pirkstos, tā izdod pīkstošas skaņas. Tāpēc bērniem patīk ar šīm vabolītēm spēlēties. To der izmantot un lūgt bērnus vabolītes salasīt. Graube iesaka: "Ja liliju nav daudz, vaboles mehāniski jāsalasa. Siltā un saulainā laikā augi ir jāapstaigā vairākas reizes dienā, jo daļa vaboļu, sajūtot briesmas, nokrīt un, kad briesmas ir garām, tad sarāpo atpakaļ, daļa var atlidot klāt no citurienes. Ļoti lielos stādījumos var būt nepieciešama miglošana ar kādu no insekticīdiem. Augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības vietās ir nopērkami ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi."

Forumā "Cālis" liliju īpašnieki zina teikt, ka par šo kaitēkli jāinformē arī kaimiņi, jo kukaiņi ātri vien atgriežas, ja ar tiem necīnās tuvākajos dārzos vienlaicīgi. Ja šīm sarkanajām vabolītēm vienaldzīgi nepaiet garām, bet noķer katru reizi kad tās pamanītas, tad tās problēmas nesagādā pat ļoti lielos stādījumos.