Mazo suņu sindroms – kāpēc mīluļi mēdz izrādīt savu pārākumu

Mazo suņu sindromu raksturo ne tikai pārākuma izrādīšana pret lieliem suņiem, bet arī valdonīgums mājās. Bieži vien tas tiek nepienācīgi novērtēts, jo saimnieki sava uzticamā drauga darbības uzskata kā mīlīgas, nevis bīstamas, kā tas būtu gadījumos ar krietni lielākiem suņiem, pausts "Modern Dog Magazine". Tamdēļ saimnieki nereti pieļauj, ka suns pārlieku daudz lēkā uz viņiem un citiem suņiem, rej, urinē mājoklī, iezīmējot savu teritoriju. Galvenokārt ar mazo suņu sindromu apzīmē nevēlamu uzvedību no mīluļa puses, un tam visam ir viens mērķis – parādīt, kas ir galvenais.

Šāda sindroma veicinātājs un nostiprinātājs ir pats saimnieks un viņa attieksme. Neievērošana, novelšana uz mīlīgumu, pārlieku liela sargāšana no apkārtējās pasaules var ietekmēt šādu uzvedību. Ja suns, kas pieradis lēkāt, riet un citādi apieties liela suņa klātbūtnē, redz, ka saimniekam pret to nav iebildumu, saprotams, šāda uzvedība tiks turpināta, jo suns nav saņēmis pierādījumu vai mācību, ka tā nedrīkst. Taču par iemeslu var kalpot arī nepietiekama socializācija, kad saimnieks, pārlieku sargājot savu draugu, neļauj viņam spēlēties, tur klēpī vai paņem rokās ikreiz, kad tuvojas liels suns, pausts "Modern Dog Magazine". Tādējādi var tikt audzināts par sevi nepārliecināts un bailīgs suns.

Lai arī visnotaļ aizkustinošas un mīlīgas, šādas pazīmes speciālisti ieteikuši nepasludināt par vēlamām un neveicināt mīļdzīvnieka riešanu vietā un nevietā. Savukārt, lai mazinātu šādu uzvedību, ieteikts suni pastaigas laikā allaž turēt pie pavadas un ievērot gana drošu distanci starp lielo suni, kas nāk pretī. Tādējādi mazajam mīlulim nebūs tik daudz vaļas pieskriet pie suņa, lēkāt viņa priekšā un visu censties apriet. Pretējā gadījumā, ja suns nebūs pie pavadas, viņš skries klāt ne tikai citiem suņiem, bet arī cilvēkiem un sāks rādīt savu pārākumu. Ieteikts arī izmantot kārumiņus vai rotaļlietas, lai sunim būtu stimuls pievērsties tiem, nevis lielajiem suņiem. Turpretī sodīt suņus par riešanu un lēkāšanu gan nevajadzētu, tā vietā labāk novirzīt suņa domas un mērķi uz citu objektu. Saskaroties ar šādu problēmu, ieteicams konsultēties ar kinologu, lai noskaidrotu, kādi ir tādas uzvedības aizmetņi un kā palīdzēt konkrētajam sunim pārstāt tā darīt.